Ja par vārdu salikumu – veģetatīvā distonija – dzirdēts gana daudz, tad, iespējams, par somatoformiem traucējumiem mazāk. Kas tas par "zvēru", kur tas dzīvo un no kā pārtiek? Atbildes skaidro Veronika Stāvause, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas Mākslu terapija ar specializāciju Drāmas terapijā studente, kura rudenī arī aicina jauniešus, kuriem ir šie traucējumi, piedalīties 10 bezmaksas drāmas terapijas sesijās.
Ar jēdzienu somatoformi traucējumi tiek apzīmēti fiziski simptomi, kuri indivīdam liek uzskatīt, ka viņam ir kāda somatiska jeb fiziska saslimšana, tomēr, vairākkārt vēršoties pie ārsta, objektīvs iemesls netiek konstatēts. Šī diagnoze iekļauj sevī tādas apakšdiagnozes kā somatizāciju, nediferencētus somatoformos traucējumus, hipohondriskus traucējumus, somatoformu veģetatīvu disfunkciju, kas sarunvalodā tiek dēvēta par veģetatīvo distoniju u.c. Izplatītākais šo traucējumu veids jauniešiem ir somatoformās sāpes, to skaitā atkārtotas vēdersāpes, muskoloskeletālas un galvassāpes, kam seko nogurums, galvas reibonis un slikta dūša. Pētnieki atzīst, ka tas ir izplatīts traucējumu veids pusaudžu vecumposmā.
Lielākā daļa pētnieku par šo traucējumu ietekmējošu un/vai izraisošu faktoru min indivīda ģimeni – tajā valdošās attiecības un citus saistītus aspektus. Arvien vairāk mediķu uzskata, ka tā var būt arī iemācīta uzvedība, kuras pirmssākumi rodami bērna pieredzē, ka fiziskām sūdzībām tiek pievērsta lielāka uzmanība un tās tiek vairāk akceptētas salīdzinājumā ar spēcīgu jūtu izpausmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
