<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@cala_maffia">Cala</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Klāt atkal viens ceļa stabiņš, ko gada ritējumā iedēstījusi nevis Saule un Mēness, bet baznīcas kalendārs. Šis tas uz šo dienu pārcēlies no Mazas dienas (rudens saulgriežiem), un, kā jau tas īpašos gadījumos ierasts, senči "uz erceņģeļa rēķina" sev izkārtojuši brīvdienu – vai, pareizāk sakot, tirgus dienu un pasvinēšanu.

Šajā dienā varam vērot laiku. Aktīvā cilvēku darbība piesārņojuma un bruņojuma jomā, protams, ir sagrozījusi dabas normālās likumsakarības, taču, kā apgalvo veci ļaudis, šis tas tomēr piepildoties.

Maigu ziemu sola silts Miķeļdienas lietus un vējš no dienvidu puses. Cik nedēļas pirms Miķeļiem koki nodzeltē, tik nedēļu pirms Ūsiņa dienas zāle dīgs, vēsta ticējums, un izskatās, ka zāli pirms Jurģiem mēs neredzēsim vis... Nemaz nerunājot par to, ka ievas varētu saziedēt aprīļa beigās vai maija pašā sākumā. Jāvēro, cik cieši kokos turas lapas: ja tās jau nobirušas, arī sniegs būs nokusis jau pirms Pavasara Māras (25. marta). Vēl var paskaitīt lapainās dienas pēc Miķeļiem – tik ilgi pēc Ūsiņa vēl zāle nedīgs.

Gadskārtas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit