Eksperte: skolēnu vērtēšana pēc ballu sistēmas izkropļo vēlmi meklēt atbildes

Lazdiņa stāstīja, ka skolotājiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā nereti šķiet, ka vērtēšana, piemēram, balles, procenti un skolotāja piezīmes, raksturo bērnu godam nopelnīto mācoties. Viņa pauda, ka vērtēšana jebkurā tās formā veido "neredzamo daļu" – skolēna identitāti, priekšstatu par sevi, kas tālāk ietekmē līdzdalību mācību procesā – vēlēšanos piedalīties, mēģināt, pūlēties vai arī izvairīties, baidoties kļūdīties.

Eksperte sacīja, ka mācīšanās kultūra ļauj ieraudzīt, ka "mācīšanās ierobežo mācīšanos". "Lai gan izklausās nepareizi, tomēr šādi piemēri sastopami visur pasaulē," piebilda Lazdiņa.

Skolēni bieži vien atzīst, ka iegūtā atzīme ir centrālais izglītības elements, tādēļ nereti vien skolēni ir ļoti radoši, atrodot ceļu, kā izpildīt, piemēram, pārbaudes darbus, gūstot pēc iespējas labāku vērtējumu.

Viņa tāpat norādīja, ka skolēni nereti neizprot veidu, kādā tiek izliktas atzīmes, uzsverot, ka "skolotāju rokās ir vara, dalot atzīmes".

Eksperte pievērsās arī skolēnu salīdzināšanai un dalīšanai grupās, uzsverot, ka "ja skolēns zina, ka ir labākā vai sliktākā klasē, tad tas ietekmē viņa uzvedību, turklāt sadalot grupas, tās ir pretnostatītas".

Lazdiņa atzina, ka izglītības sistēma ātri vien identificē "vinnētājus un zaudētājus". Viņa skaidroja, ka arī spējīgie skolēni situācijā, kad centrā ir vērtējums, mācību procesā iegulda mazāk darba. "Ja ir svarīgi saglabāt vērtējumu, pirmo vietu, tad skolēns neeksperimentēs, nemeklēs jaunus risinājumus," secināja eksperte.

Šādas situācijas dēļ daļa skolēnu pieņēmusi "bezcerīgā gadījuma identitāti". Tas nozīmē, ka sistēma iezīmē tos, kam neesot vērts pūlēties. "Sistēmas ietvaros daži tiek izstumti no mācīšanās," norādīja Lazdiņa, piebilstot, ka vērtēšana iemāca iesaistīties vai, tieši pretēji, izvairīties no mācīšanās.

Lazdiņa uzsvēra, ka ar vērtēšanas palīdzību ir jāspēj parādīt skolēniem, kur viņš atrodas un kur būs pēc brīža, apzinoties, ka ieguldītais darbs ir progresa virzītājs.