Piemēram, sudrabs ir labs pret hipertensiju, bet zeltu nēsāt ir labāk tiem, kuriem ir sirds veselības problēmas. Zelts palīdz pret depresiju, tonizē, bet sudrabs – nomierina.
Daži cilvēki apzināti izvēlas valkāt tikai sudrabu, citi – tikai zeltu. Bieži vien zeltu izvēlas estētisku iemeslu dēļ, nemaz nepadomājot – vai organismam der šis metāls vai nē.
Nav brīnums, ka adatu terapijai tiek izvēlētas dažādu metālu adatas! Jo enerģētiskais potenciāls zelta un sudraba adatām nav vienāds.
Baltkrievu zinātnieki ir pētījusi šo abu materiālu ietekmi uz cilvēku. Pētījumi liecina, ka abi šie materiāli dažādi ietekmē katru cilvēku. Piemēram, zelts aktivizē procesus organisma, bet sudrabs – nomāc, palēnina. Tas nozīme, ka sudrabs var samazināt iekaisuma procesus organisma, bet zelts – var pastiprināt.
Uz plaukstas ir vairāk kā 400 aktīvo punktu, kas ir saistīti ar nierēm, aknām un sirdi. Ārstiem ir nācies praksē saskarties ar to, ka pacientam, noņemot laulības gredzenu, izdevies atvadīties no galvassāpēm un bezmiega. Bet gredzens, kas uztaisīts noteiktam pirkstam, pastāvīgi ietekmē bioloģiski aktīvos punktus.
Pēc mediķu domām, tas ir tādēļ, ka metāliem un minerāliem ir atšķirīga ietekme uz veselību un organismu kopumā.
Cēlmetāli
Sudrabs
- Nosaukums radies no seno angļu anglosakšu vārda "seolfor", kas nozīmē sudrabs.
- Latīniski sudraba (Ag) nosaukums ir "argentum" (un Argentīna ir nosaukta šā metāla vārdā).
- Pārlasot senās Ēģiptes rakstus, saprotams, ka tur sudrabs bija dārgāks par zeltu.
- Ir valodas, kurās vārdiem "sudrabs" un "nauda" ir vienāda nozīme.
- Gandrīz katrs dators, mobilais telefons un cita elektroniska ierīce satur sudrabu.
- Ir pierādīts, ka sudrabs nogalina kaitīgās baktērijas. Šā iemesla dēļ vecmāmiņas lika ūdens traukā sudraba monētas vai tējkarotes.
- Sudraba rotaslietas var tīrīt ar cepamo sodu, karstu ūdeni un alumīnija foliju.
Zelts
- Tā ķīmiskais apzīmējums ir Au, tas ir ļoti mīksts, bet neiznīcināms materiāls. Ļoti viegli veidojams dārgmetāls.
- Zeltam var būt dažādas nokrāsas.
- Līdz šim brīdim oficiāli piefiksētas tikai 145 000 tonnas zelta, kas ir izcelts no zemes.
- Zelta tīrradnes pasaulē ir mazāk par vienu procentu.
- Zeltu dabā sastopams gan tīrradņu, gan t.s. dzīslu veidā – kopā ar citiem minerāliem.
- Pat ja zelts ir rets metāls, iespējas to atrast lielākas, nekā laimēt miljonu loterijā.
- Zelts ir tik mīksts metāls, ka to reti kad izmanto tīrā veidā.
- Grieķi uzskatīja, ka zelts ir saules gaismas un ūdens apvienojums.
Platīns rotaslietās
Tas ir auksts un smags metāls (atrodas planētas Neptūna pārvaldībā), kuru sakausē kopā ar kādu citu metālu (zeltu, pallādiju, cinku, sudrabu, niķeli).
Ja cilvēks jūt enerģijas kritumu, hronisku nogurumu, ieteicams sākt valkāt zelta rotaslietas. Zeltu tonizējošo īpašību dēļ iesaka valkāt sievietēm Balzaka vecumā, kā arī tiem, kam ir sirds problēmas. To iesaka valkāt arī tad, ja ir hipertonija – paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Sudrabu tad gan nē.
Zelta rotaslietas ir vēlams nēsāt tiem, kuri cieš no kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas. Bet sudrabs ir piemērots pie nervozitātes, uzbudinātības un galvassāpēm, bezmiega. Pastāv uzskats – ja sudrabs kļūst tumšāks, organismā ieperinājusies kāda slimība. Saskaņā ar ekspertu viedokļiem, šis metāls paliek tumšs, nonākot saskarē ar neveselu personu.
Bet zeltu un sudrabu vienlaikus nav ieteicams valkāt, jo tiem ir pretēja bioenerģētiskā iedarbība. Tieši šā iemesla dēļ nav ieteicams likt zobiem zelta kronīšus un tiltiņus, jo tie ir veidoti no sudraba un zelta sakausējuma, kas savā starpā ir nesaderīgi. Pieļaujams ir vienīgi tad, ja sudraba rotas valkā kreisajā rokā, bet zelta – labajā.
Organisma saderība
Mūsdienās tas gan gadās retāk nekā agrākos laikos, tomēr cilvēki joprojām mēdz izvēlēties akmeņus un cēlmetālus, pieskaņojot statusam. Ieteicamāk būtu vērot savu intuīciju un arī organisma reakciju.
Ja organisms smuki pieņem, piemēram, sudraba vai zelta auskarus, – auskaru caurumiņi būs veseli, tie nesulos, nepūžņos, kā arī – nekļūs melni. Ja tā notiek, tad "organisms atgrūž" sev nevēlamo. Rotiņa, savukārt, var mainīt krāsu, piemēram, auskaru āķīšus pārklāj melnas svītras.
Ja organisms nepieņem konkrēto rotu vai tās izejmateriālu, par to var liecināt arī slikta pašsajūta: galvassāpes, nomāktība. Šīs pazīmes vajadzētu ņemt vērā un respektēt sevi, sava organisma dotās zīmes.
Rotaslietu saderību ar organismu var pārbaudīt, piemēram, arī ar svārstiņa palīdzību.
Dzelzs un vara rotas
Rotaslietām, ko nēsāja mūsu senči, nebija tikai dekoratīva nozīme. Piemēram, gredzenus izmantoja kā amuletus, kas neļāva dvēseli izvilināt no miesas un neļāva ļaunajiem gariem iekļūt ķermenī caur pirkstiem. Tāpat senajām rotām piemita arī savas dziednieciskās īpašības.
Vairums rotu tika veidotas no dzelzs, bet dzelzij piemīt spēcīga iedarbība uz organismu, dziednieciskas īpašības. Dzelzs trūkums organismā rada veselības problēmas. Saskaroties ar ķermeni, tas spēcīgi ietekmē orgānus. Veselības aizsardzības organizāciju pētījumi liecina, ka mūsdienās 90% sieviešu organismā dzelzs katastrofāli pietrūkst...
Lai rotas strādātu tavā labā
Senos laikos nēsāja dzelzs amuletus, kuros bija ielikta konkrēta enerģētiska programma. Dažas dzelzs rotas – aproces, saktas, ķēdes – ietekmēja visu organismu. Gredzenus nēsāja gandrīz visos pirkstos. Ja īslaicīgi – tam bija dziednieciska iedarbība. Ja ilgāk par 30 minūtēm, izmaiņas bija neatgriezeniskas.
- Gredzens uz mazā pirkstiņa uzlabo asinsriti,
- uz zeltneša – stimulē tievo zarnu, regulē ķermeņa temperatūru,
- uz vidējā pirksta – ietekmē asinsvadus, nervu sistēmu,
- rādītājpirkstā – ietekmē resno zarnu un to, kas aiz tās,
- īkšķī – ietekmē plaušas.
Dzelzs gredzens spēj dziedināt arī no depresijas, tikai tad to nedrīkst nēsāt vidējā pirkstā.
Dzelzi tīra sālī, bet var arī karsējot. Vislabāk tīrīt tad, kad mainās mēness fāzes – pa ceturkšņiem. Caur uguni līdz baltkvēlei izgājusi dzelzs ir sterila un viegli uzņem sevī negatīvās enerģijas. Tā ir kā mājas sargs – par tādu var saukt gan dzelzs vārtus, gan eņģes utml. Bet, ja dzelzs kļuvusi dzeltenīga vai rozīga – dzīvē iestājies labvēlīgs periods.
Varš
Mūsdienās tīrā veidā sastopams reti, tāpēc šo no dziļiem senlaikiem labi zināmo materiālu šodien iegūst no citiem materiāliem (izrokot, karsējot). Tas ir sarkanbrūns metāls, kas, laika gaitā oksidējoties, pārtop zaļganā krāsā.
Zināmākie vara sakausējumi ir misiņš (varš + cinks) un bronza: varš+alva. Katrā ziņā varš un tā sakausējumi – misiņš un bronza – uz organismu iedarbojas spēcīgāk nekā sudrabs. Vara aprocēm piedēvē enerģiju, kas atjaunojot šūnas, mazina locītavu sāpes, asinsspiedienu, stiprina organisma imūnsistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
