No stundu saraksta pazudīs mājturība, vietā nāks tehnoloģijas un drāma  (12)

Publiskotais saturs, kas paredz vienotu skatījumu uz bērnu izglītošanas no pirmsskolas līdz pat vidusskolas diploma saņemšanai, gan vēl nav tā gala variants. Tas nodots sabiedriskai apspriešanai, kas turpināsies līdz februārim un tikai pēc tam tiks sagatavoti un nodoti izskatīšanai valdībā trīs dokumenti: pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī pamatizglītības standarts un vidējās izglītības standarts.

Plānots, ka valdība lēmumus pieņems līdz šī mācību gada beigām un jau nākamajā mācību gadā to sāks ieviest pirmsskolās un 1. klasē, pēc tam pakāpeniski – arī citās klašu grupās.

Jaunā mācību satura izstrādātāji formulējuši sasniedzamos rezultātus skolēnam septiņās mācību jomās, beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9. klasi. Taču, kādā veidā šie rezultāti tiks sasniegti, tas jau būs katras skolas un arī skolotāja ziņā. Tāpēc satura izstrādātāji tikai noteikuši jomas, kādas skolēniem jāapgūst. Kādi mācību priekšmeti šajās jomās skolās būs, to mācību iestādes varēs lemt pašas atkarībā no tā, kādi resursi tām pieejami un kādas ir skolas skolēnu vajadzības. Tā, piemēram, fizika skolās varēs būs atsevišķs mācību priekšmets, bet varēs būs arī sastāvdaļa (modulis) mācību priekšmetam "Dabaszinības". Tāpēc plānots noteikt stundu skaitu katrai no mācību jomām, bet cik atvēlēt katram no priekšmetiem, lems skola.

Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās iespējama arī jaunu mācību priekšmetu parādīšanās: "Drāma" (izpildītājmāksla), "Inženierzinības", "Dizains un tehnoloģijas". Te gan jāatgādina, ka skola šos moduļus var neizdalīt kā atsevišķus mācību priekšmetus. Svarīgākais, lai skolēni apgūtu kompetences, kas iekļautas šajos moduļos. Toties no mācību priekšmeta klāsta pazudusi "Mājturība", kā arī "Ētika". To elementi gan saglabājas attiecīgi tehnoloģiju un sociālo zinību jomā.

Jaunais saturs paredz arī to, ka vidusskolas 11. un 12. klasē skolēns pats varēs izvēlēties, kuras mācību jomas apgūt optimālajā un kurus augstākā līmenī. Arī te padziļināto mācību priekšmetu piedāvājuma klāsts gan būs atkarīgs no skolas iespējām.

Kā atzina Dace Namsone, viena no jaunā mācību satura veidotājām, skolas Latvijā ir ļoti dažādas un tas ņemts vērā.

Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams jauns mācību saturs, ir tas, ka mūsdienu pasaule ir ļoti mainīga. Iespējams, pat 65 procenti bērnu, kas tagad uzsāk mācības skolā, strādās profesijā, kāda šodien vēl neeksistē. Turklāt arī šodienas bērnu dzīves laikā pasaule turpinās mainīties, tāpēc skolā jāapgūst ne tikai mācību priekšmeti, bet arī tā sauktās caurviju prasmes, kas nostiprinās bērnos ieradumu mācīties: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, digitālā.