Piecas lamatas, kas traucē mīlēt sevi  (1)

Kā saprast, vai tu pietiekami labi par sevi rūpējies? Ļoti vienkārši! Ja tu sev velti pietiekami daudz uzmanības, tu jau tagad jūties enerģisks, gatavs katru dienu no jauna gūt iedvesmu un baudīt dzīvi pilnā apmērā. Savukārt, ja jūti, ka ar savu emocionālo jeb dvēselisko pašsajūtu vajadzētu pastrādāt vairāk, lūk, te ir dažas lamatas, no kurām tev vajadzētu izvairīties, portālam "Parents" skaidro psihologi.

Pasaulē ir tik daudz svarīgāku lietu par tavām personīgajām, turklāt domāt par sevi taču ir tik egoistiski! Jā, viss jau pareizi, bet kā būt altruistam un palīdzēt citiem, ja pats jūties iztukšots, sāc kļūt agresīvs un viegli nokaitināms? Bet tā arī būs, ja tu sev neļausi kaut minūti atpūtas, neuzpildīsi savas enerģētiskās rezerves un neieklausīties personīgās vēlmēs. Aizdomājies, kā tu nodosi patiesas, tādas - "no sirds", bez sliktām domām un bez sava ķermeņa noslēpumainiem sarežģījumiem, rūpes, uzmanību (bērnam, vīram, tuvākajiem), ja tu pats nespēj ar šo visu atalgot sevi?

Tu esi gatavs apmierināt savas tūlītējās vēlmes, tādā veidā kaitējot fundamentālākām vajadzībām, kuras patiesībā ir daudz svarīgākas konkrētā vai pat tālākā perspektīvā jeb laika termiņā. Tā, piemēram, tu vari apēst uzreiz visu kūku, lai nomierinātos pēc grūtas darba dienas, iedzert tā pavairāk, lai atslābinātos, paskatītos filmu – tā vietā, lai beidzot pabeigtu svarīgu, sarežģītu vai neskaidru projektu darbā. Ieklausoties savās šā brīža kaprīzēs, ignorējot to radītās sekas, tā var būt ļoti kaitīga prakse.

Vēl viena shēma, ar kuru tu mūžīgi vari noliegt sevi. Tu jau sen apkārtējiem esi licis noprast, ka vienmēr esi gatavs steigt palīgā, uzklausīt, mierināt, pat tā dēļ tev nāksies piemirst par sevi? Tad tas ir tavs gadījums. Bet tava vēlme palīdzēt ne vienmēr ir patiesa. Tu centies izbēgt no strīdiem un opozīcijas skatieniem, tādēļ gandrīz vienmēr arī padodies. Sirds dziļumos tev gribas pateikt "nē", bet, lai nesabojātu savu imidžu vai izveidojušos ieradumu tu pasaki kārtējo "jā". Pēc būtības jau tu izvirzi pirmajā vietā virspusējas un svešās, nevis savas dziļās vajadzības, bet tieši tām vajadzētu stāvēt sardzē tavas pašcieņas, tavu interešu, kā arī fiziskās un psihiskās veselības dēļ.

Tu pamani tikai sevi, dzīvo savā noslēgtā pasaulē, ne pārāk interesējies par apkārtējiem, izvairies nodibināt nopietnas attiecības. Cilvēki, kuri ieciklējušies uz sevi, kā likums, koncentrējas tikai uz dažām savām vajadzībām, aizmirstot par citiem. Bet arī viņi par būt ļoti svarīgi. Lai panāktu visu pušu harmoniju un regulāri izjustu dzīvesprieku, laimīgam cilvēkam ir ieteicams nodibināt attiecības (mīlēt un draudzēties), ieklausīties kritikā, ceļot. "Dot un saņemt", proti – dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Daudzi no mums izauguši tā laikmeta ietekmē, kad ikvienam godīgam un kārtīgam cilvēkam pirmajā vietā dzīvē ir parāda atdošana sabiedrībai. Dažreiz šīs sajūtas izrādās tik spēcīgas, ka daži cilvēki pilnībā noliedz savas tiesības gūt gandarījumu. Viņi paši sev aizliedz priecāties par dzīvi, jo nespēj atslābināties, kamēr neizpildīs visus savus pienākumus. Bet pienākumi ir nemainīgi, un vairumam šo "parādu" mēs atdodas visu savu dzīvi (mūsu bērniem, vecākiem). Tomēr tu neesi spējīgs kaut vai dažreiz atslābināties un "atlaist valgus vaļīgāk", tāpēc katru reizi, kā vien tev izdodas sev sagādāt kādu prieka kripatiņu, ieklausīties personīgajās vēlmēs vai vienkārši pagulēt uz dīvāna, neko nedarot, tevi sāk mocīt vainas sajūta.

Visi zina, ka bērniem ir vajadzīgi laimīgi vecāki, bet laimīgi – tas ir arī gana atpūtušies un priecīgi.