Aizvadītajās brīvdienās televīzijas raidījuma "Adreses" veidotājs Mārtiņš Ķibilds savā feisbuka profilā dalījās pārdomās par, viņaprāt, absurdo situāciju – Rīgas zoodārza teritorijā tika liegts iebraukt trīs gadus vecam zēnam ar līdzsvara riteni jeb, kā tos mēdz saukt, "dipdapu".
Komentāru pie šī ieraksta bija daudz – gan Mārtiņu atbalstoši, gan pretēji noskaņoti – ka noteikumi ir jāievēro visiem. Lūdzām komentēt situāciju Rīgas Zoo, un pēc pāris dienām sagaidījām izvērstu skaidrojumu, kādēļ zvēru dārzā pastāv šādi noteikumi. Savā ziņā zoodārza darbinieki pat pateicas Mārtiņam par tēmas aktualizēšanu, jo neba viņa piedzīvotā situācija ir vienīgā.
Mārtiņš Ķibilds 1. oktobrī dalījās pieredzē: "Absurds. Vienkārši kliedzošs absurds. Šim trīsgadīgajam puikam (feisbukā redzams zēna foto) Rīgas Zoo apmeklējums šodien beidzās ar gaužām asarām, jo bargās vārtu tantes viņu neielaida. Kāpēc? Jo viņš pats piepūstiem vaigiem bija minies šurp garu gabalu ar savu "dipdip" ritenīti, un viņa mamma nebija iedomājusies pirms tam ieiet zoodārza mājaslapā, kur rakstīts, ka ar velosipēdiem tur iebraukt aizliegts. Velosipēdi jāatstāj nepieskatītā novietnē pie vārtiem. Bet loģiski, šādam ritenītim, būtībā rotaļlietai, kam nav pat pedāļu, taču neņem līdzi atslēgu.
Varbūt mamma drīkst ritenīti nest rokās? Nē! Varbūt jums atradīsies kāda vietiņa administrācijas telpās, kur to paglabāt? Nē! Darbinieču policejiskā bardzība vienkārši dzina izmisumā. Ar velosipēdiem jāiet sportot pa Mežaparku, viņas vēl pamācīja.
Kāds vispār ir loģisks pamatojums šādam aizliegumam tik iemīļotā apskates vietā Mežaparkā, kas tiek reklamēts kā ģimenēm un velosipēdiem draudzīga apkaime, un uz kuru ved viens no nedaudzajiem Rīgas veloceliņiem? Kāpēc zoodārzs savā teritorijā var ierīkot apsargājamu maksas autostāvvietu, bet triec prom mammas un bērnus uz skrejriteņiem? Arī tādas mums #adreses."
Kā situāciju skaidro un komentē Rīgas zoodārzs, to atklāj Māris Lielkalns, Informācijas un izglītības nodaļas pārstāvis:
"Vispirms jāsaka milzīgs paldies Mārtiņam Ķibildam, kurš aktualizēja situāciju, ka zoodārzā nedrīkst braukt ar dažāda veida velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām! Jā, Rīgas zoodārzā ir šāds noteikums un tas ir spēkā jau neskaitāmus gadus. Iemesli ir pavisam vienkārši:
Rīgas zoodārzs ir izvietots paugurainā apvidū un pastaigu takas vijas te augšup, te lejup. Mazo bērnu "dipdapi" ir bez pedāļiem un bez bremzēm, turklāt arī braucējs ir ar visai mazu pieredzi. Tas nozīmē, ka, ieskrienoties no kalniņa, braucamrīks lejasdaļā sasniedz visai ievērojamu ātrumu. Pie tam daudzās vietās lejasdaļā ir nevis ceļa turpinājums, bet gan dzīvnieku voljērs ar stingrāku vai mazāk stingru nožogojumu. Savukārt ceļš aizvijas uz vienu vai otru pusi. Un ne vienmēr jaunajam braucējam izdodas izgriezt šo līkumu… Labākajā gadījumā ir puns pierē, sliktākajā …
Tas nozīmē, ka šie "dipdapi", kam nav bremžu, ir daudz bīstamāki par velosipēdiem, īpaši mūsu paugurainajā apvidū.
Zoodārzs ir publiska vieta. Tas nozīmē, ka šeit, it sevišķi vasarā, ir daudz cilvēku ar maziem bērniem. Viņi te vēro dzīvniekus un negaida, ka viņiem pa starpu lavierēs kāds ar "dipdapu". Un ja tāds, no kalniņa ieskrējies, lido, tad sadursme ir neizbēgama (un šādi piemēri jau ir pieredzēti neskaitāmi). Sekas tam ir ļoti sāpīgas. Kurš tādā gadījumā būs vainīgais?
Dzīvnieki. Pēkšņi tuvumā izdzirdot kādu ļoti grabošu braucamrīku (nedod dievs, vēl ielidojot nožogojumā), daļa dzīvnieku ļoti pārbīstas. It īpaši dažādi nagainie dzīvnieki – brieži, zebras, pekari un citi. Viņu algoritms ir vienkāršs – briesmas, mūkam. Un mūk tā, ka tos apstādina tikai pretējās puses nožogojumi. Tas nozīmē savainojumus, un pat nopietnus savainojumus. Mēs šādas situācijas zoodārzā negribam redzēt…
Tātad, kā jau iepriekš minēju, "dipdapi" ir bīstamāki par parastajiem velosipēdiem, jo tiem nav ne bremžu, ne pedāļu. Palaižot mazu un nepieredzējušu braucēju paugurainā apvidū, kāds ir zoodārzā, vecāki viņu atstāj dieva un veiksmes ziņā. Turklāt viņš nav viens, zoodārzā ir daudz cilvēku… Šādu braucamrīku arī nevajadzētu nest līdzi pa teritoriju, jo nepārprotami rodas kārdinājums likt to lietā.
Iespēju robežās mūsu kolēģi cenšas līdzēt cilvēkiem, kuri tomēr ir atbraukuši ar šādiem rīkiem. Viņi ļoti labi apzinās, kādu risku sev un citiem var sagādāt šāds braucējs. Protams, ik pa laikam gadās, ka kāds tomēr iekļūst teritorijā ar šiem braucamrīkiem, jo :
- Kasieriem svēti apsolījies nebraukt pa zoodārzu ar "dipdapu". Bet, vai vienmēr tur solījumu?
- Pie kasēm salocījis un ielicis somā, ka nemaz nevar redzēt. Un somas pārbaudīt nav mūsu uzdevums…
Rezumējot iepriekš minēto, – mūsu mērķis nav sanaidot tautu, radīt viņiem negatīvas emocijas un atņemt viņiem braucamrīkus. Mūsu mērķis ir paglābt mazos braucējus, pārējos apmeklētājus un mūsu dzīvniekus no nepatīkamām situācijām un, nedod dievs, kādām traumām!
Astoņas lietas, kas tev būtu jāzina pirms došanās skatīties zvērus:
- Nebrauc ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēļiem un skrejriteņiem! Cieni citus zoodārza apmeklētājus!;
- Suni un citus mājdzīvniekus atstāj mājās! Tie var izbiedēt (arī inficēt) mūsu iemītniekus! (Tas attiecas arī uz kabatās un somās ievietojamiem suņiem);
- Cukurvati apēd ārpus zoodārza! Tā līp un smērē! (pašu, citus, ekspozīciju stiklus, utt.)
- Ievēro robežu! Aiz žoga sākas dzīvnieka teritorija! (un dzīvnieki kārtīgi mēdz aizstāvēt savu teritoriju);
- Dzīvnieku maltīte ir sabalansēta! Saņemot liekus kārumus, dzīvnieki slimo;
- Baudi apstādījumu skaistumu ar acīm! Lūdzu neplūc un nebradā;
- Sargi rokas un acis! Glaudīt drīkst tikai lauku sētas iemītniekus;
- Jo klusāks būsi, jo vairāk redzēsi un dzirdēsi! Klauvēšana un kliegšana nepalīdz.
Un noslēgumā paldies visiem, kuri, nākot uz zoodārzu, ievēro astoņus dārza iekšējās kārtības noteikumus, jo to īstenošana ļauj sekmīgi sadzīvot vienā teritorijā gan cilvēkiem/apmeklētājiem, gan arī zooloģiskā dārza dzīvniekiem!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
