Sirds un asinsvadu saslimstība: Latvijā vieni no sliktākajiem rādītājiem ES

Iemesls tam, kādēļ Latvijas rādītāji šajā ziņā ir tik slikti, ir saistīts ar tādiem riska faktoriem kā paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, liekais svars, smēķēšana, cukura diabēts u.c. Latvijā šo riska faktoru ir salīdzinoši daudz arī gados jauniem cilvēkiem, it īpaši vīriešiem, kas arī atspoguļojas mirstības rādītājos.

Liela problēma ir tā, ka cilvēki laikus nevēršas pie ārsta, jo tādus svarīgus riskus kā holesterīna līmeni un asinsspiediens ir iespējams veiksmīgi kontrolēt. Jāņem vērā ka, neaizejot pie ārsta un nenododot analīzes, pats nemaz nepamanīsi, ka ar holesterīna līmeni kaut kas nav kārtībā. Tomēr par spīti tam 22,9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem nekad nav pārbaudījuši holesterīna līmeni asinīs.

Labajai ziņai vajadzētu būt tādai, ka, neraugoties uz ļoti sliktajiem rādītājiem, pētnieki uzskata, ka efektīvas prevencijas gadījumā būtu iespējams mirstību no SAS samazināt pat par 80%. Uz jautājumu, kā tieši tas būtu panākams, kardioloģe Vita Vestmane atbild, ka tā būtu kompleksi risināma problēma. "Jāsāk ir jau ar bērnu audzināšanu, attīstot veselīga dzīvesveida paradumus gan mājās, gan skolā. Runa ir par veselīgu ēšanu un pietiekamām kustībām svaigā gaisā ar prieku. Tālāk tās ir veselības veicināšanas kampaņas valstiskā līmenī pieaugušajiem un iespēja laikus izvērtēt savu SAS risku – vai tas būtu pie ģimenes ārsta vai citur."

Pārbaudi, cik daudzi riska faktori attiecas uz tevi!

Raksts tapis informatīvās kampaņas "Soli priekšā" ietvaros.

Vairāk informācijas: www.krka.lv