*Reklāmraksti 2017 - 3259
Foto: Publicitātes foto
Daļa jaundzimušo saskaras ar autiņbiksīšu dermatītu jau pirmajā dzīves nedēļā, dermatīta gadījumu skaits pieaug trešajā dzīves nedēļā. Kaut arī autiņbiksīšu dermatīts visbiežāk parādās pirmajā dzīves gadā, tas var radīt problēmas arī otrajā gadā, jo lielākā daļa bērnu vēl valkā autiņbiksītes. Ar autiņbiksīšu izraisītajiem ādas bojājumiem saskaras apmēram puse visu bērnu [1], to ārstēšanai parasti tiek izmantotas ādas virsmai uzziežamas bezrecepšu ziedes un krēmi, kas ne tikai pasargā ādu no vides faktoru iedarbības, veidojot barjeru, bet arī veicina dzīšanu, dažkārt pat iedarbojas antiseptiski.

Autiņbiksīšu dermatīta rašanās

Autiņbiksīšu dermatītu izraisa ne tikai autiņbiksīšu nēsāšana, bet arī citi faktori, piemēram, urīns, izkārnījumi, berze, mitrums, mikroorganismi, kas bojā ādas aizsargbarjeru un veido labvēlīgus apstākļus dermatīta attīstībai. Visbiežāk tiek bojāta starpene, cirkšņi, augšstilbi un gūžas [2]. Autiņbiksīšu dermatīts rodas, ja ir ādas kontakts un berzēšanās ar netīriem autiņiem. Ja autiņbiksītes ir pilnas ar urīnu, uz ādu pastāvīgi iedarbojas mitrums, tāpēc tiek bojāta āda un rodas labvēlīgi apstākļi bakteriālai un sēnīšu infekcijai. Izkārnījumos esošie fermenti, sārmains pH un žultsskābes bojā epidermas virsējo raga slāni [3]. Citi riska faktori ir caureja, barošana ar piena maisījumiem, reta autiņbiksīšu mainīšana [3] un vecums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit