Agnese Ziediņa Zariņa no dzimšanas ar savu fizisko redzi spēj redzēt smalko pasauli. Redz mirušo garus, sargeņģeļus, cilvēku enerģētiku un daudz ko tādu, ko ne katrs spēj uztvert. Viņa jūt cilvēku emocijas, attieksmi, noskaņojumu, dziļāko būtību. Spēj gan dziedināt, gan redzēt nākotnes notikumu attīstību. Saruna ar konferences "Dvēseles alķīmija" lektori notiek uzreiz pēc Kristīnes enerģētikas sakārtošanas.
Jānis (Agneses vīrs): Ir cilvēki, kā es, kuri vispār neko nejūt, kad Agnese strādā ar viņu enerģētiku, un citiem ir dažādas sajūtas. Kā bija tev, Kristīne?
Kristīne: Es vienā brīdī pilnīgi pilnīgi noraustījos, man trīsas aizgāja, kā ar adatiņām durstītu.
Agnese: Man ļoti karsti bija ar Kristīni strādāt, es pilnīgi svīdu, ja cilvēkam ir ļoti spēcīga enerģija vai dziednieka spējas, tad ar mani tā ir, savukārt no sliktām enerģijām man ir auksti, es salstu.
K: Pastāsti, Agnese, cilvēks taču nenāk uz zemes, lai būtu ar blokiem enerģētiskajā ķermenī. Kāpēc tā notiek?
A: Enerģētiskie bloki rodas no emocionālām ciešanām. Tos rada zemapziņa ar mūsu pieķeršanos traumatiskām situācijām.
Cilvēks bez ciešanām neattīstās, tāpēc mēs tiekam "sisti", tiek "sists" mūsu ego. Bez ciešanām cilvēks dzīvotu kā niere taukos, bez stimula izaugsmei. Domāju, ka liela daļa garīgo skolotāju ir gājuši caur lielām ciešanām (Jēzus, piemēram). Ja cilvēku pazemo, viņš slimo u.tml., rodas vēlme no tā izkļūt.
K: Vai tās vienmēr ir ciešanas, kas liek iet uz priekšu, meklēt, attīstīties? Jo, piemēram, tādi skolotāji kā Dalailama jau no bērnības tiek uzlikti uz garīgās attīstības ceļa.
A: Neesmu pētījusi konkrētā skolotāja dzīves gājumu. Tevis aprakstītajā gadījumā cilvēks, iespējams, ir visu mūžu turēts prom no pasaulīgajiem kārdinājumiem, baudām, un viņš tos nav "pagaršojis", un viņa prāts no bērnības tiek strukturēts pavisam citādi. Ja viņam būtu mums ierastais audzināšanas modelis, tad arī viņš, iespējams, būtu izaudzis kā parasts cilvēks.
K: Tātad ciešanu iemesls ir baudas, kuras pieredzot, zaudējam mēru? Mēs tiecamies ne tik daudz pēc laimes, bet pēc šīm baudām?
A: Caur ciešanām cilvēku cenšas piesist pie zemes, bet kāpēc?
Viņš ir nācis uz zemes ar sev pirms iemiesojuma izvēlētu misiju, dvēsele grib garīgi attīstīties, viņai piemīt šāds dzinulis. Lai tas notiktu, nepieciešami noteikti apstākļi. Viņu ģimenē nelabvēlīgi vecāki noliek pie vietas, skolā noliek pie vietas vienaudži, darbā saņem pārestības. Viņš iet pa dvēseles izvēlētu programmu, līdz sāk meklēt notiekošajam atbildes, un tad var sākt notikt pārmaiņas.
K: Kas ir ego? Vai tas ir kaut kas ļauns, no kā visiem vajadzētu atbrīvoties? Jo atbrīvi no tā visapkārt mums māca. Man gan šķiet, ka ir jābūt līdzsvaram starp daļu egoisma un dvēseles gaišumu, varbūt vari mani palabot?
A: Cilvēks var sajaukt divas lietas, izdzīvošanas instinktu ar egoismu. Cilvēkam šķiet, ka vajag būt egoistam, lai izdzīvotu, bet pēc būtības par to jau atbild izdzīvošanas instinkts. Viņš atradīs ēst, ja vajadzēs, atradīs, kur dzīvot, tas ir instinkts. Toties ego pamatdoma ir – vajag man, tikai man, es un tikai es.
K: Ego vēlas kalpot savām iegribām? Tas ir dēļ vājuma vai spēka?
A: Tas nav ne dēļ vājuma, ne dēļ spēka. Tā ir vienkārši cilvēka būtība – izaicinājumi, kārdinājumi. Tam ir jātiek pāri, jo ego to nemitīgi pieprasa.
K: Vai ego galējā forma ir ļaunums?
A: Galējā forma ir, kad cilvēks zaudē spēju iepriecināt citus, bet spēj tikai iepriecināt sevi. Viņam vairs nesagādā baudu palīdzēt, rūpēties. Viņš ir kā parazīts, kurš sūc ārā citus, lai iegūtu sev. Loģiski, ka tāds galējs egoists var aiziet līdz tam, ka viņam prieku sagādā nežēlīga izturēšanās pret citiem, slepkavības, vardarbība, viņš sāk gūt baudu no zemākajām vibrācijām.
K: Kad ir lūzuma punkts, kad cilvēks sāk meklēt atbildes un, piemēram, nākt pie tevis pēc risinājuma?
A: Tad, kad viņš nespēj piepildīt savas vēlmes. Cilvēks ilgtermiņā nespēj izveidot attiecības vai nespēj sakārtot materiālo pusi, vai abus kopā. Viņš redz, ka viņam ir vēlme, kurai tiek tērēts liels daudzums laika un enerģijas, bet rezultāta nav.
Cilvēks vēlas nevis attiecības, bet gan to, ko viņš no attiecībām var dabūt. Ego ir ieciklēts uz to, ko saņems, gribas iegūt, piepildīt sevi. Būs vīrs, no viņa bērni, māja... Pilns komplekts piepildītu vēlmju.
K: Cilvēks saprot, ka kaut kas nav kārtībā ar viņu, vai arī viņš meklē vainu ārpasaulē?
A: Lielākoties cilvēks uzskata, ka kaut kas nav kārtībā ar ārpasauli, ka vīrieši vai sievietes ir slikti, slikta valdība, darbā slikta vadība. Cilvēks neredz, ka tas ir viņš, kurš izstaro un pats sev piesaista gan šos cilvēkus, gan situācijas un liedz sev to, kam tiek veltīta visa viņa enerģija. Cilvēks neredz, ka tas vairs nav viņš pats, bet kļuvis par tādu, kurš ir gatavs uz visu, lai tikai panāktu sev vēlamo. Vienlaikus ar to noved pats sevi depresijā, jo redz, ka viņam, piemēram, nav attiecību, un nespēj bez tām būt laimīgs.
K: Kā īsti ir – vai cilvēkam nav, piemēram, attiecību, un tāpēc viņš ir nelaimīgs? Vai arī viņš ir nelaimīgs un tad domā – man nav attiecību, laikam tāpēc es esmu nelaimīgs?
A: Cilvēks ir iekšēji nelaimīgs un ne jau tāpēc, ka nav attiecību. Nekas nemainīsies, kad izveidosies attiecības, arī tad viņš būs nelaimīgs. Ja nevar būt harmonijā ar sevi, tad nevar būt harmonijā arī attiecībās. Tas ir iegansts, man vajag apmierināt savu ego un tad es būšu laimīgs. Noteikti atradīsies kaut kas cits, kas pietrūks. Turpināsies skrējiens apmierināt nākamo jomu.
K: Vai cilvēks var būt ļauns? Manā izpratnē dvēsele nevar būt ļauna, un es uzskatīju, ka ļaunu cilvēku nav. Tu ikdienā pieņem daudz cilvēkus un redzi mūs dažādus, vai no tavas pieredzes mēs varam runāt par tādu īpašību kā ļaunums?
A: Tu jau atbildēji, ka dvēsele nav ļauna. Viņa nenāk uz zemes darīt ļaunu, ļauns ir cilvēka prāts un ego, kas neļauj dvēselītei izpausties, viņa tiek nostumta malā. Ķermenis vairs nedzird dvēseli, bet dzird tikai – gribu ēst, dzert, sievietes, vīriešus, mašīnas, naudu. Tas ir tas, kas pārņem varu. Dvēselīti cilvēks vairs nedzird, neredz, nesaprot, ka tā grib izlauzties no šā ķermeņa ārā uz neatgriešanos.
K: Kā tu ieteiktu cilvēkiem pašiem no sevis tīrīt ārā zemapziņas blokus?
A: Lai tīrītu zemapziņas blokus, sākumā tie ir jāredz. Līdz tam ir ejams ļoti garš ceļš. Mēs nevaram strādāt, ja nezinām, ar ko jāstrādā. Tas ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem.
K: Vai to var izdarīt pats, vai tomēr vajadzīgs kāds, kurš var palīdzēt?
A: Visu var izdarīt, bet jāsaprot, ka tas nebūs vienas dienas jautājums, arī ne nedēļas un ne mēnešu. Tie var būt vairāki gadi darbā ar sevi. Te rodas klupšanas akmens, jo cilvēks grib ātrus rezultātus un, ja, mēnesi strādājot ar sevi, neredz lielas pārmaiņas, visa prakse tiek atmesta kā nederīga. Viņš neredz, ka izmaiņas notiek – tikai pamazām. Viņš nesaprot, ka nemaz vēl nav ticis tuvumā enerģētiskajam blokam. Tomēr es zinu cilvēkus, kuri ar sevi ir strādājuši gadiem, un viņi jūt, ka ir ļoti mainījušies, ka viņiem ir labāk, bet tas ir grūtākais ceļš. Protams, vieglāk ir atnākt pie manis vai kāda, kurš to izdara viņa vietā, un cilvēks būs tīrs. Te gan cilvēks neizjūt to, cik daudz darba tajā ir ielikts, un nenovērtē šo savu ieguvumu, līdz ar to – nejūt motivāciju turpināt pašam ar sevi strādāt, lai neatgrieztos atpakaļ iepriekšējā situācijā.
K: Vai, cilvēkam aizejot no tevis mājās, ir saprašana, ko darīt, lai neatkristu atpakaļ un uzturēt sevi enerģētiski sakārtotu?
A: Jā, vizītes noslēgumā es visu izskaidroju un dodu rekomendācijas darbam ar savu zemapziņu, lai cilvēks spētu sevi mainīt. Turpmākais rezultāts ir atkarīgs no tā, vai ikdienā norādes tiks ievērotas. Tie cilvēki, kuri vēlas mainīties, pievērš vērību savas uzskatu sistēmas trūkumiem un to pārveido, savukārt tie, kuri tam vērību nepievērš, ar laiku, pamazām atkal ļaus savas domāšanas rezultātā zemapziņai radīt no jauna vecos, destruktīvos aizsargmehānismus, kuri traucēs harmoniski dzīvot.
K: Kā pēc šāda darba ar cilvēkiem tu sakārto pati sevi?
A: Protams, es arī strādāju ar savu enerģētiku. Papildus tam man palīdz Tēvreize un citas lūgšanas.
K: Noslēgumā pajautāšu, vai katram cilvēkam būtu nepieciešams atrast sev garīgo skolotāju?
A: Tas ir atkarīgs no cilvēka apziņas stāvokļa. Garīgais skolotājs var būt nejauši uz ielas satikts, vienkāršs cilvēks, kura pateiktais kļūst par impulsu aizdomāties un mainīties. Garīgais skolotājs var būt ļoti augstu realizēts meistars, pasaules mēroga svētais. Ne katrs ir gatavs pieņemt to, ko spēj dot otrais, ne katrs spēj pieņemt, ka tādi vispār pastāv. Vēl citam jāiztiek tikai ar sevi un viss jāapgūst pašam.
Redakcijas piebilde: ar dziednieci, gaišreģi Agnesi Ziediņu Zariņu tikties un uzdot viņai savus jautājumus arī tev ir iespēja 14. oktobrī ezotērikas konferencē "Dvēseles alķīmija. Ko mums nes Skorpiona laiks?", kas notiks viesnīcā "Bellevue Hotel Riga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
