Vientuļā mamma: seši stereotipi par iespējām veidot attiecības no vīriešu skatpunkta  (2)

Portāls "Mama-likes" aplūko sešus vispopulārākos stereotipus, kā arī paraugās tuvāk, kādas tad viņas ir patiesībā – mātes, kuras vienas audzina bērnu vai pat vairākus.

Dažus vīriešus nepārliecināsi: viņi ir pārliecināti, ka pie šķiršanās vienmēr ir vainojama sieviete. Tā ir absolūta verdzība, uzvelt visu vainu tikai pretējam dzimumam un raudzīties uz lietām no vienas puses.

Patiesība: cilvēki šķiras, un tas notiek pietiekami bieži. Daudzas ģimenes izjūk vissarežģītākajā un atbildīgākajā periodā – kopīgā bērna pirmajā dzīves gadā. Sieviete nespēj atrauties no jaundzimušā, viņai neatliek laika pat sev. Bet vīrietis… Viņam mātes instinkta nav, un vienā brīdī viņš saprot, ka "tam visam" nav gatavs. Gadās, ka arī sievietes pašas aiziet no ģimenes, tomēr biežāk tas notiek, kad zūd pacietība, jo vairumam sieviešu mātes loma un bērna intereses ir pirmajā vietā, un viņas ir gatavas gadiem ilgi apspiest savu neapmierinātību laulībā, lai tikai netraumētu mazuli.

Šādi priekšstatu atbalstītāji stiprā dzimuma "izpildījumā" ir pārliecināti, ka jaunajā ģimenē ar viņa personību neviens nerēķināsies. Pēc viņu domām, sieviete, kādu laiku būdama vientuļa, pieradusi pati pieņem lēmumus.

Patiesība: realitāte ir tāda, ka brīva (un nevis vientuļa!) mamma vēlas satikties. Ar vīrieti (jā, jā, tieši ar lielo burtu), nevis ņemt aprūpē vēl vienu bērnu. Viņa būs gatava meklēt kompromisus un izlemt visus jautājumus pārī ar vēl vienu pieaugušu cilvēku, viņas izredzēto.

Vēl viens maldīgs priekšstats: visas vientuļās mātes bez izņēmuma meklē tikai sev un saviem bērniem sponsorus.

Patiesība: bērns vai tā neesamība nekādi neietekmē cilvēka merkantilismu. Jā, ir arī šādas "dāmas", kurām nav iebildumu uzkārt sevi "veiksmīgam kaklam", kas vien to pagriezis viņas virzienā (starp citu, arī starp vīriešiem šādi eksemplāri ir atrodami). Taču ja ar šādu pārliecību attieksies pret visām sievietēm, ir viegli palaist garām to vienīgo, kurai būs interesants ne tikai vīrieša naudas maka saturs. Turklāt izdibināt izredzētās patiesos nolūkus ir pietiekami vienkārši, un vairumā gadījumu mantkārīgās intereses kļūst redzamas jau pirmajās tikšanās reizēs.

Vienīgais, ko varētu vēlēties pavaicāt šī mīta radītājam: vai tu patiešām tam tici vai šādā veidā vēlies atbrīvoties no savas atbildības?

Patiesība: šķiršanās procents ir gana liels, un tiklīdz vīrietis pārtrauc attiecības ar sievu, diemžēl visai bieži attiecības tiek pārtrauktas arī ar bērnu. Protams, ir labi izņēmumi. Taču to nav nemaz tik daudz. Bet daži bērni vispār nepazīst savus tēvus. Bērna audzināšana ir smalks jautājums. Ietekmēt bērna prāta attīstību spēs tikai tāds cilvēks, kuram mazulis bez ierunām uzticas. Iekarojot uzticību, var izaudzināt absolūti "savu" bērnu, un nekādi gēni nevarēs ar to pastrīdēties.

Pilnīgi iespējams, ka šī mīta autori ir ietekmējušies no iepriekš aprakstītā mīta – kaut kā stipri līdzīgi tie abi ir.

Patiesība: pieeju var atrast jebkuram bērnam, tikai ja zina, ko meklēt. Bērns vēlas no pasaules saņemt sapratni un patiesumu, viņš jūt melus un viņam nepatīk, kad viņu uzskata par "maziņo" (lasi – muļķīti). Kopīgas spēles, ģimenes pastaiga parkā, kopīgi pasākumi un interesanti notikumi, sarunas – vairāk bērnam arī nevajag. Lai tikai viņš justu, ka ir pasargāts un mīlēts.

Neobjektīva attieksme pret svešiem bērniem – lūk, tā arī ir ļaunuma sakne vientuļo mammu problēmās. Ne reizi neparunājoties ne ar vienu bērnu, daži vīrieši kā mantru atkārto šo frāzi. Bet jautājums: varbūt lieta tik daudz neattiecas kā savs vai svešs, bet gan vēsa attieksme pret bērniem kopumā?

Patiesība: šis stereotips ir visuzspiestākais un briesmīgākais. Tas bojā dzīvi ne tikai sievietēm, kuras palikušas vienas bērnu, bet arī pašiem vīriešiem, kuri bez ierunām tic senām leģendām. Mīlestība rodas ne jau pēc DNS aicinājuma (citādāk, kur gan rastos bērni bez tēviem?). Mīlestība parādās komunicēšanās rezultātā, meklējot kopīgas intereses. Bet atrast kopīgo ar mazuli ir daudz vienkāršāk – ar viņu var dalīties savos iespaidos, pasaules skatījumā.

Pietiek atrast pieeju un necensties uz bērnu izdarīt spiedienu, esot vecuma pozīcijas autoritātes varā. Bet mīlestība atnāks pati, kad jau pavisam savējais bērns pats sāks braukt ar velosipēdu vai spēs uzrakstīt sev tuvo un dārgo ģimenes locekļu vārdus.