Sirds un asinsvadu veselība – ne tikai vecu cilvēku problēma

Pirmie būtiskie pamati tam, lai priekšlaicīgi nebūtu jāsaskaras ar sirds un asinsvadu problēmām, jāieliek ir jau bērnībā. Runa ir par veselīgu paradumu izveidošanu gan attiecībā uz ēšanu, gan aktīvu dzīvesveidu. Šeit galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, kuriem ir jārosina bērnu ēst veselīgi un daudz kustēties. Izšķirošs ir pašu vecāku rādītais piemērs – nevar cerēt, ka bērns klausīs viediem padomiem par to, ka uzturam ir jābūt daudzveidīgam, jāēd dārzeņi un augļi, jāizvairās no cukura, vairāk laika jāpavada svaigā gaisā, nevis pie televizora un datora, ja paši vecāki tā nerīkojas.

Līdzās veselīgam uzturam un pietiekamai fiziskai slodzei šajā vecuma posmā nopietns izaicinājums ir spēja atturēties no dažādu kaitīgu vielu lietošanas un it sevišķi smēķēšanas. Arī šajā ziņā vecāku piemēram ir nozīme, tomēr ietekme, protams, ir arī draugiem un citiem faktoriem. Kā noskaidrots kādā pētījumā, lielāka nosliece lietot kaitīgas vielas ir tiem jauniešiem, kuri ikdienā saskaras ar emocionālu spriedzi (to var izraisīt vienaudži, skolotāji, arī paši vecāki), līdz ar to ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību pusaudža emocionālajam stāvoklim.

Vēl viena lieta, ko nedrīkst atstāt novārtā, ir veselīgs miegs, kas ir svarīgs jebkurā vecumā, taču pusaudžu vecumā tā ir būtiska problēma, jo, no vienas puses, šajā vecuma posmā ir ļoti svarīgi kārtīgi izgulēties, bet, no otras puses, tas ir arī vecums, kurā gulēšanas paradumi kļūst īpaši neregulāri (agra celšanās darba dienās un vēlas nomoda naktis brīvdienās), turklāt ir izpētīts, ka tīri bioloģisku iemeslu dēļ pusaudži bieži vien nespēj aizmigt agrāk par vienpadsmitiem, kas skolas dienās apdraud iespēju nodrošināt nepieciešamās 8 līdz 10 stundas miega (šī iemesla dēļ citur pasaulē notiek pat diskusijas, vai problēmu nevajadzētu risināt, nosakot vēlāku stundu sākuma laiku pusaudžiem).

Šajā posmā klāt nāk papildu apstāklis − cilvēkam vajadzētu sākt pievērst uzmanību diviem ļoti būtiskiem riska faktoriem – asinsspiediena un holesterīna līmenim, lai nepieciešamības gadījumā laikus tos kontrolētu. Diemžēl aptaujas rāda, ka daudzi cilvēki nekad nav pārbaudījuši savu holesterīna līmeni, kas ir bīstami, jo cilvēks pats var nemaz nepamanīt, ja ar šo rādītāju kaut kas nav kārtībā. Lai gan šajā vecumā vairums cilvēku jūtas stipri un veseli, tomēr reizi gadā vajadzētu aiziet uz profilaktisku veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta. Realitātē gan to dara retais, attaisnojoties ar lielo aizņemtību. Šeit vietā atzīmēt, ka gan stress, gan mazkustīgais dzīvesveids, visu darba dienu nosēžot pie datora, arī nodara lielu kaitējumu sirds un asinsvadu veselībai.

45 gadi ir tā robeža, kad risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ievērojami palielinās. Sākuma posmā lielāks risks ir vīriešiem, taču pakāpeniski tas izlīdzinās starp abiem dzimumiem. Lai izvairītos no priekšlaicīgām un bieži vien gluži negaidītām nopietnām sirds un asinsvadu slimībām, sekošana līdzi riska faktoriem ir izšķiroša. Par galvenajiem riska faktoriem tiek uzskatīti: vecums, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, cukura diabēts, iepriekšējas saslimšanas ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī iedzimtība. Šajā vecuma posmā vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta vajadzētu aiziet obligāti.

Noskaidro savus riska faktorus saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām šeit.

Raksts tapis informatīvās kampaņas "Soli priekšā" ietvaros. Vairāk informācijas: www.krka.lv