Tibetas dziedošie trauki ir sens Austrumu mūzikas instruments (skaņas ziņā tos var salīdzināt ar mazu gongu). Šie trauki rada unikālas skaņas, kas dziedinoši iedarbojas uz cilvēka dvēseli un fizisko ķermeni.
Saskaņā ar tibetiešu tradīcijām, dziedošo trauku atklājumi meklējami Budas Šakjamuni (Buddha Shakyamuni) laikā (560–480.g. p.m.ē.) Indijā.
Dziedošie trauki rada skaņu, kas ieved dziļā meditatīvā stāvoklī, kura mērķis ir sasniegt apskaidrību un apgaismību. Atklāts, ka muzikālie instrumenti sākotnēji veidoti no 12 metālu sakausējuma – sudraba, niķeļa, vara, cinka, antimona, alvas, svina, kobalta, bismuta, arsēna, kadmija un dzelzs –, taču mūsdienās to sastāvā var nebūt visu metālu. Sena leģenda vēsta, ka šo trauku metālu sakausējumā ir nepieciešami septiņi metāli un meteorītos esošā rūda, kas tad arī nodrošina to īpašo kosmisko skanējumu.