10 paradumi tavas sirds un asinsvadu veselībai

To, ka smēķēšana nogalina, apdraud cilvēkus tev blakus, samazina potenci utt., var izlasīt uz katras cigarešu paciņas, kas papildus vēl ir greznota ar izteiksmīgām bildēm. Līdz ar to kārtējo reizi atgādināt, cik neveselīga ir smēķēšana , ir diezgan bezcerīgi, ja vēlme ir kaut ko reāli mainīt. Var tikai novēlēt atrast motivāciju un pēc tam – īsto veidu, kā atbrīvoties no šī nelāgā paraduma.

Pietiekamas fiziskās aktivitātes skaitās tad, ja nedēļā cilvēks sporto ne mazāk kā 75 minūtes augstā intensitātē vai arī vairāk nekā 150 minūtes vidējā intensitātē. Ja gadījumā līdz šim ar fiziskām aktivitātēm esi bijis "uz jūs", tad ņem vērā, ka pat 10 minūšu gara pastaiga katru dienu ir ļoti labs veids, kā kļūt veselīgākam un parūpēties par savu sirds un asinsvadu veselību.

Šī nav patīkama ziņa tiem, kas jau ir fiziski aktīvi un kuriem tomēr ikdienā sanāk ilgstoši pavadīt laiku sēdus pozā: nesenos pētījumos ir atklāts, ka pat tad, ja cilvēks ikdienā aktīvi sporto, sēdošs dzīvesveids jebkurā gadījumā atstāj negatīvu iespaidu uz sirds un asinsvadu veselību. Tas nozīmē tikai vienu – tiem, kuru darbs paredz garas stundas pie datora, ir jāatrod sev piemērotākais veids, kā izvairīties no konstantas sēdēšanas. Vai tā būtu darba vietas iekārtošana tā, lai ik pēc kāda laika būtu iespējams nomainīt pozu un turpināt strādāt, stāvot kājās, vai arī nelielu vingrinājumu veikšana darba starplaikos, atkarīgs no katra preferencēm.

Paraugoties uz masu medijos atspoguļoto informāciju, ņemšanos ar sava svara ierobežošanu varētu uzskatīt par masu apsēstību. Tomēr problēmas ar lieko svaru pastāv, turklāt ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka viņiem tāds ir (it sevišķi tas attiecas uz vīriešiem, no kuriem 56% ir liekā svara problēmas, taču tikai 24 % apzinās, ka viņiem tādas ir). Lai nedzīvotu ilūzijās, vienkāršākais veids ir aprēķināt savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI): svars kilogramos jādala ar savu garumu kvadrātā (metros). Ja iegūtais skaitlis ir starp 18,5 un 25, tad viss ir vislabākajā kārtībā. Savukārt, ja problēma ir ar pašu aprēķina formulu, tad internetā var atrast neskaitāmus ĶMI kalkulatorus, kuros tikai jāsavada savi dati.

Pārmērīga sāls lietošana var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, kas ir viens no galvenajiem riskiem saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām. Lai gan pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka arī pārāk maza deva sāls ikdienas uzturā nenāk par labu, tomēr vairumam cilvēku joprojām problēma ir tieši ar to, ka sāls ir pārāk daudz. Īpaši tas attiecas uz tiem, kas lieto daudz rūpnieciski ražotas pārtikas, jo gana daudz sāls slēpjas arī šķietami nekaitīgos produktos (piemēram, maizē vai brokastu pārslās).

To pašu, kas attiecas uz sāli, ir jāsaka arī par cukuru. Arī cukurs mēdz paslēpties produktos, kur to neesam gaidījuši. Taču visvienkāršākais veids, kā samazināt cukura patēriņu, ir pārstāt to dzert. Un runa šeit nav tikai par limonādēm, bet arī sulām, dzeramajiem jogurtiem utt.

Tauki ir viena sarežģīta padarīšana – daļa no tiem ir pat ļoti veselīgi, daļa ir ne tik veselīgi, un vēl daļa ir pat ārkārtīgi neveselīgi. Tāpēc nepietiek vien paskatīties, cik produktā ir tauku, ir jāspēj arī atšķirt, kas ir kas. Tā sauktie labie jeb nepiesātinātie tauki ir atrodami zivīs, avokado, dažādās sēkliņās un riekstos. Tie noteikti jālieto, jo šie tauki nodrošina visvisādus labumus, tajā skaitā, uzlabo sirds un asinsvadu veselību. Piesātinātos taukus, kas galvenokārt atrodami dzīvnieku izcelsmes produktos, vajadzētu lietot ierobežotā daudzumā – ja to ir pārāk daudz, tie pārvēršas liekajā svarā.

Visneveselīgākās ir transtaukskābes, kas veidojas, daļēji sacietinot augu valsts taukus (un ir atrodamas kulinārijas un konditorejas izstrādājumu sastāvā) vai karsējot eļļu (ceptu produktu sastāvā). Šie tauki īpaši slikti ietekmē holesterīna līmeni, kas arī ir viens no būtiskākajiem riskiem saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pat visādi citādi veselīgu dzīvesveidu piekopjoši cilvēki bieži vien mēdz saskarties ar pēkšņām un ļoti smagām sirds un asinsvadu slimībām tikai tāpēc, ka dzīve paiet lielā stresā. Būtu utopiski iedomāties, ka mūsdienu pasaulē iespējams pilnībā izvairīties no stresa, tāpēc ir svarīgi atrast savu veidu, kā nomierināties. Šveiciešu zinātnieki, piemēram, iesaka divreiz nedēļā apmeklēt peldbaseinu, citi aicina izmēģināt dažādus elpošanas vingrinājumus, vēl kāds – regulāri iet pirtī vai apmeklēt masieri, vai arī iet garās pastaigās. Īsāk sakot: iespēju ir daudz, un tās ir dažādas.

Bez veselīga miega nav veselīga cilvēka, un kārtīgi jāizguļas ir arī pieaugušiem cilvēkiem, ne tikai bērniem. Kādā pētījumā, kurā piedalījās 3000 cilvēku, kas vecāki par 45 gadiem, tika noskaidrots, ka tiem, kuri mēdz gulēt mazāk kā sešas stundas diennaktī, iespēja tikt pie insulta vai infarkta ir divas reizes lielāka nekā tiem, kuri guļ sešas līdz astoņas stundas.

Ārsta apmeklējumam reizi gadā ar mērķi veikt profilaktiskās pārbaudes vajadzētu būt pašsaprotamam, katra sevi cienoša cilvēka paradumam, turklāt šādas pārbaudes ir valsts apmaksātas. Diemžēl ir problēmas, ko pats var arī nepamanīt, tāpēc, lai būtu soli priekšā slimībai, aizej pie ārsta!

Raksts tapis informatīvās kampaņas "Soli priekšā" ietvaros. Vairāk informācijas: www.krka.lv