Es bieži saku cilvēkiem – kad jūs nomirāt savā iepriekšējā dzīvē, tad tas, ko jūs pārdzīvojāt un pārstrādājāt, tika atņemts un tas, ko jūs tajā paveicāt – ieskaitīts kā kredīts nākamajos iemiesojumos. Paliek bilance – tas, kas jārealizē šajā dzīvē. Prāts migrē līdzi no iepriekšējās dzīves līdzīgi tam, kā, mostoties no miega, cilvēks atceras par saviem šīs dzīves pienākumiem.
Pēc būtības reāls ir vienīgi pašreizējais mirklis, ko mēs pārdzīvojam šajā sekundē, kad mēs iemīlamies, precamies, lasām šīs rindas – un tu esi šeit. Mūsu prāts nepārtraukti ir ar kaut ko aizņemts.
Pat tad, kad cilvēks atpūšas, prāts turpina darboties. To ir grūti notvert, nomierināt un piespiest atgriezties pašreizējā momentā. Austrumos prātu uzskata par sesto maņu orgānu – dēļ līdzības ar pārējiem pieciem. Tas ir mūsu padomnieks, tas dod rīkojumus mūsu jūtām, ved mūs pa dzīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
