Mans viens no dzīves lielajiem jautājumiem vienmēr ir bijis un ir – kā būt laimīgai? Kā noturēt iekšēju līdzsvaru, harmoniju, laimes sajūtu, kura nepāriet? Iepazīstot daudz dažādu mācību, lielu skolotāju redzējumu, dotās atbildes uz šo jautājumu, ejot savu iekšēju pieredzes ceļu, pienāca brīdis manā dzīvē, kad turēju rokās Dainu sējumus, lūkojos tautasdziesmās, sāku tās dziedāt un sajutu spēku, tīrību, zināšanas, sajutu vēlmi tās dziļāk iepazīt. Ritinot dainu pa dainai, ejot dabā, esot ar sevi, pamazām dzīparu pa dzīpariņam atklājās tautasdziesmu kodols – viss svētums, rimtums un zināšanas, kuras šķietami vienkāršā valodā ievītas četrās rindiņās.
Kopīgās tautasdziesmu dziedāšanas reizes nodēvēju par dainu meditācijām, jo sajutu, ka šī kopīgā vissvētāko un visspēcīgāko dainu dziedāšana ir pielīdzināma meditācijai – mierpilnam, uz sevi, savu iekšējo pasauli vērstam procesam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
