Dainu meditācija ved tuvāk šīs zemes kodolam, senču padomam un Dievsajūtai

Mans viens no dzīves lielajiem jautājumiem vienmēr ir bijis un ir – kā būt laimīgai? Kā noturēt iekšēju līdzsvaru, harmoniju, laimes sajūtu, kura nepāriet? Iepazīstot daudz dažādu mācību, lielu skolotāju redzējumu, dotās atbildes uz šo jautājumu, ejot savu iekšēju pieredzes ceļu, pienāca brīdis manā dzīvē, kad turēju rokās Dainu sējumus, lūkojos tautasdziesmās, sāku tās dziedāt un sajutu spēku, tīrību, zināšanas, sajutu vēlmi tās dziļāk iepazīt. Ritinot dainu pa dainai, ejot dabā, esot ar sevi, pamazām dzīparu pa dzīpariņam atklājās tautasdziesmu kodols – viss svētums, rimtums un zināšanas, kuras šķietami vienkāršā valodā ievītas četrās rindiņās.

Kopīgās tautasdziesmu dziedāšanas reizes nodēvēju par dainu meditācijām, jo sajutu, ka šī kopīgā vissvētāko un visspēcīgāko dainu dziedāšana ir pielīdzināma meditācijai – mierpilnam, uz sevi, savu iekšējo pasauli vērstam procesam.

Man, vadot kopīgās dziedāšanas, esot kopā katru reizi ar citiem cilvēkiem, veidojas daudzslāņaina pieredze, jo katru reizi mēs, visi kopā sanākušie, veidojam citu rakstu, citas vibrācijas. Dainu meditācija darbojas, iedarbojas uz cilvēku vairākos līmeņos. Viens no tiem ir – cilvēks sāk saprast tautasdziesmas, tās sāk vērties vaļā, sajūta, ka atdarās durvis uz dziļāku izpratni, dainu pasaules vēstījums sāk kļūt tuvs, saprotams, derīgs mūsu laikam un dzīvei, nevis kaut kas attālināts, tikai folkloras pētniekiem interesants. Atkārtojot dainas, no reizes uz reizi tu tā kā sasēj sēkliņas savā informatīvajā, arī enerģētiskajā laukā, un kad tu pats un tava iekšējā pasaule ir gatava, šīs sēkliņas iegūst spēku augt, tu pamazām, arvien vairāk sāc saprast tautasdziesmas, tur ievītās zināšanas. Šī tautasdziesmu saprašana ir viena no dainu meditācijas lieliem ieguvumiem. Ar katru reizi, kad kāda daina izgaismojas, kļūst skaidra, saprotama, ir dziļš iekšējs saviļņojums. Ar to tu nokļūsti tuvāk šīs zemes (Latvijas) saknēm, senču padomam un Dievsajūtai, kura pulsē mūsu dabā, mežos, pļavās, kokos, visā dzīvajā, kas mūs ieskauj.

Nākamais, kā dainu meditācija strādā, un to cilvēki visātrāk uztver, sajūt, pieredz, ir vienotības sajūta. Kopā dziedot šīs skaistās, spēcīgās tautasdziesmas, veidojas vienots lauks (var teikt vienots enerģijas lauks, kurš to redz, kurš sajūt vai tikai nojauš), un cilvēks brīnišķīgi uzlādējas, kļūst priecīgs un – galvenais – jūtas vienots ar pārējiem. Pazūd sajūta "es, tu" – vai arī kaut kāda sociālo lomu nozīmība – cilvēks nokļūst tik tuvu savai dvēseliskai būtībai, patībai, kura nešķiro – es, tu. Cilvēks sajūtas brīvs, vienkāršs, plūstošs, pieņemošs, līdz ar to atvērts un vienots ar visu, kas apkārt. Svētīga sajūta un pieredze, ko tālāk, arī ejot savās dienas gaitās, var sirdī atcerēties un praktizēt – vienotības sajūta ar visu, kas apkārt.

Atkārtojot dziļi svētīgus vārdus, ar izpratni, mēs katrs "balinām" sevi, savu raksturu, domāšanas struktūras, kuras reizēm ir tik dziļi iesakņojušās mūsos, ka grūti tās redzēt, apzināt un pat saprast, ka tās traucē un ir svarīgi mainīt tās saknē, lai dzīve mainītos uz labu. Kā jebkuras lūgšana, arī tautasdziesmu izdziedot ar mīlestību, saistoties ar Augstākiem spēkiem, notiek kvalitatīvas izmaiņas visos līmeņos (emociju, psihes, fiziskajā) un pārsniedzot tos, pieskaramies dvēseliskajam.

Pati tautasdziesma saka: mēs piedzimstam, ierodamies šajā pasaulē ar zināšanām, ne intelektuālajām, bet sirds gudrību. Un sirds gudrība, intuīcija, dvēseliskas zināšanas ir tās, kuras mostas dainu meditācjās. Šāda kopīga tīru, dziļu vārdu dziedāšana nomierina prātu, pamodina Vienotības sajūtu, reizēm dod dziļas atskārsmes, reizēm ieved gaismas pilnā vibrāciju pasaulē.

Kopīga, rimta tautasdziesmu izdziedāšana modina iekšējo pasauli, vēlmi tur ieskatīties, pabūt sevī ilgāku laiku, sajust tādu kā garšu uz meditāciju un rāmumu. Jo ārpasaule ir skrejoša, žilbinoša, un jau kopš piedzimšanas lielākā daļa cilvēku atrodas tikai tajā un reti, kuram palaimējas, ka vecāki ir devuši arī gudrību saistīties ar savu dvēseli, pabūt sevī, pabūt vienam un justies piepildītam, laimīgam. Tāpēc šobrīd cilvēkiem pietrūkst šīs iekšējās dimensijas. Tie, kas to saprot, tie meklē un atrod ceļus un takas, kuras aizved atpakaļ pie sevis, savas būtības. Dainu meditācija ir viena no taciņām, gaismas stīdziņa, kura palīdz mosties, sakārtot dziļi cilvēciskas vērtības un noskaņo katra paša dvēseles stīgas, lai cilvēks tās apzinātos un lai tās vibrētu. Lai mēs nebūtu tikai smalka matērijas mehānika, bet dziļi cilvēciskas, apzinātas, dvēseliskas būtnes.

***
Redakcijas piezīme. Nule iznācis jauns "Rāmi Riti" albums "Saules rīti, Dieva rīti", savukārt 4. novembrī Siguldas "Baltajā flīģelī" notiks meditatīvs etnomūzikas koncerts, ko kopīgiem spēkiem rīko Inese Kozuliņa un Elīna Seņkova. Klausītāji laipni aicināti!