Sapņu tulkošana – kāda tai jēga?

Nereti cilvēki sapņus cenšas izskaidrot zinātniski, taču sapņa pasauli nevar pakļaut zinātniskiem pētījumiem, jo sapnis pat vēl mūsu gadsimtā gan cilvēkiem, gan zinātniekiem ir mīkla. Kādēļ sapnī redzam tieši to, ko redzam, un kā to saprast? Ko sapnis cenšas sapņotājam pateikt? Šie jautājumi, šķiet, ir tikpat seni kā cilvēce, un katrā vēsturiskā laika posmā cilvēki ir meklējuši atbildes uz šiem tiem.

Uztverot sapņus kā realitāti, sapņotājam nav svarīgi tulkot tos.

Arī, ja sapņus uzskata par kaut ko nereālu, interpretācijai nav jēgas, jo nerealitāte parasti tiek uztverta kā nenozīmīga.

Daudzās sabiedrībās ir profesionāli sapņu tulki, kas, izmantojot reliģiskas, maģiskas vai medicīniskas teorijas, mēģina izskaidrot savu pacientu / klientu sapņus. Brahmaņu oneirokritiķi Indijā, "om myoshi" Japānā, hasidistu rabīni Eiropā, Ēģiptes "pa-heri-tep", sengrieķu inkubācijas kultu priesteri un mūsdienu psihoterapeiti darbojās kā sapņu tulkotāji savu kultūru sistēmās. Ir publicētas neskaitāmas sapņu grāmatas, kur mēģināts rast objektīvu saistību starp sapņu tēliem un specifiskiem objektiem, darbībām vai emocijām nomoda stāvoklī. Un tomēr – sapnis paliek kā mīkla, kuru cilvēks cenšas atminēt katru reizi, satiekoties ar to.

Viens no iespējamajiem sapņa izpētes veidiem ir darbība. Psihodrāma palīdz, izmantojot darbību, izpētīt sapņus un, iespējams, atklāt kādas atbildes un/vai ziņas nes sapnis savam sapņotājam.

Psihodrāmā ir vairāki veidi, kā strādāt ar sapni. Kad Džeikobs Levi Moreno (Jacob Levy Moreno) radīja psihodrāmas teoriju, viņš teica, ka cilvēks ir Dievs, jo Dievs radīja pasauli un cilvēku pēc savas līdzības, dodot cilvēkam iespēju radīt pasauli ap sevi un sevī, līdz ar to padarot cilvēku par Dievišķu, par Dievu. Cilvēka pasaule sastāv no dienas un nakts, no apzinātā un neapzinātā, no miega un nomoda. Līdz ar to sapnis ir kā dievišķā daļa, kurš nes sevī ļoti būtisku informāciju.

Tā kā Moreno savas teorijas idejas ir smēlies gan antīkajā filosofijā, gan dažādās reliģijās, gan literatūrā, mākslā un dramaturģijā, psiholoģijā un medicīnā, tad arī uz sapņa fenomenu viņš skatījās ļoti daudzpusīgi. Sapnis ir kā viena no cilvēka realitātēm, kurā ir vērts ielūkoties, to izpētīt un atklāt tur esošo informāciju, jo tā var būt ļoti nozīmīga un noderīga cilvēkam un, iespējams, pat cilvēcei, jo, kā ir dzirdēts, sapņos nosapņoti vairāki zinātniski atklājumi.

Psihodrāma piedāvā vairākos veidos izspēlēt savu sapni, satiekoties ar to "šeit un tagad", izmantojot psihodrāmas pamattehniku – lomu maiņu –, noskaidrot gan sapņu tēlu, gan paša sapņa ziņu, kuru tas nes. Te mēs runājam par konkrēta sapņa izpēti konkrēta cilvēka dzīvē, pasaulē, jo psihodrāmā sapņus netulko un interpretāciju veic pats sapņotājs, psihodramatists rada vidi un dod iespēju satikties ar sapni nomodā.

Sapņu tēmai veltīta konference – jau šīs nedēļas nogalē, 27.–29. oktobrī, Rīgā. Plašāka informācija www.psihodrama.lv.