Augustā Zemes Pērtiķis ar savu lēno vilkšanos un septembrī Zemes Gailis ar ilgo gaidīšanu un pat bezjēdzīgo skaldīšanu sīkumos, bet oktobrī Metāla Suns ar savu dzelžaini ietiepīgo prasīgumu, šķiet, mūs visus ir pamatīgi nogurdinājuši.
Tāpēc Metāla Cūķis liek atlaist grožus – viss! Neesam vairs īpaši nopietni, gribas vienkārši atpūsties, baudīt dzīvi un visu skaisto! Tāds mazliet studentu garā šis mēnesis: dejosim, mīlēsim, brauksim šur, brauksim tur – uzdzīvosim un priecāsimies.
Būs vēlme kā mazam bērnam sist kāju pie zemes un teikt – gribu šito, un punkts! Tiešā tekstā paudīsim savas vēlmes. Un zini, ja gribas, ja vēlamies, tad varbūt arī vajadzētu par sevi padomāt. Var to attiecināt uz darba jomu, bet mēneša beigās gan uzsvars uz jūtu sfēru.
Jo Iņ Metāls ir arī kā smalks rakstāmrīks, ar kuru pielikt beidzot punktu visam, kas apnicis, visam, kas traucē un varbūt tiešām doties tālēs zilajās. Mēnesis kā students uz ceļasomām un koferiem. Ar ko jaunu un nezināmu priekšā. Mazliet satraucošu, mazliet biedējošu, ka vēderā pat kņudinās. Jo nākamajā – trakās uzdzīvotājas Ūdens Žurkas mēnesi – tad nu jūtu un kaisles atvars (personiskāk protams attiecas uz tiem, kas dzimuši Kazas, Cūkas un Truša dienā) liks tajā traki virpuļot un nogrimt.
Tā kā Cūķis ir ceļmalas grāvju mīlētājs, tad dažus pieliktais punkts var izsist no sliedēm, likt pievērsties alkohola slidenajai taciņai caur sajūtu, ka "mani jau neviens nemīl".
Pārāk iedziļināties un pārdzīvot nevajadzētu gan, jo Iņ Metālu var tulkot arī kā smalko adatu šprices galā, ka nesanāk brauciens uz slimnīcu. Ja nu jūtam, ka ar veselību kaut kas iet grīstē, dodamies uz poliklīniku paši.