Nesen Rīgā notikusī Moreno institūta konference "Sapņotājs un viņa sapņi" bija pasākums pamatā speciālistiem, kuri gan ar nakts, gan ar nomoda sapņiem strādā profesionāli – ikdienā un ar klientiem. Taču šī nu reiz ir tēma, kas interesē teju visus, tāpēc aicināju uz sarunu psihologu, psihoterapeitu Uno Lāci, kurš minētajā konferencē vadīja darbnīcu "Sapņošana naktī un ikdienā procesuāli orientētās psiholoģijas skatījumā".
Uno gan uzreiz precizē, ka šajā darbnīcā viņam vairāk sanāca strādāt ar dienas sapņiem, jo – viens ir sapņi, ko mēs redzam naktīs, bet ir arī tie sapņi, ko cilvēki sapņo piepildīt, ko viņi cer sasniegt realitātē, un ar tiem man patīk strādāt vislabāk. Par to, kā darīt to, ko gribas, un pārtraukt darīt to, ko negribas. Jo, ja nedara to, ko gribas, un dara to, ko negribas, loģisks rezultāts ir depresija... Tomēr, riskējot izklausīties smieklīgi sapņu profesionāļa acīs, uzdevu jautājumus, kurus ikdienā dzirdu no citiem un par kuriem arī pašai ne reizi vien gadījies aizdomāties.
– Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka nekad nesapņo. Vai tā varētu būt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
