Zinātniski pierādīts, kā negatīvi uzskati bojā tavu veselību  (1)

Kad vācu materiālus savai grāmatai, es bez šaubu ēnas pārliecinājos, ka pozitīvas pārliecības un īsta dziedinātāja aprūpes kombinācija spēj aktivēt organisma pašatjaunošanās mehānismu un palīdzēt organismam pašizdziedināties.

Bet – vai arī pretējais ir taisnība? Vai negatīvas pārliecības par savu veselību vai neiejūtīga mediķu aprūpe var nodarīt pāri ķermenim?

Izrādās, ka var gan.

Kā ziņots specializētā izdevuma "The Lancet" rakstā, Sandjego pētnieki analizējuši gandrīz 30 000 ķīniešu izcelsmes amerikāņu nāves datus un salīdzinājuši ar vairāk nekā 40 000 nejauši izvēlētu cilvēku. Viņi atklāja, ka tieši amerikāņi–ķīnieši (bet ne baltie) mirst ievērojami (līdz pat pieciem gadiem) agrāk nekā vidēji, ja kaite bijusi kombinācijā ar dzimšanas gadu, kas ķīniešu astroloģijā un medicīnā tika uzskatīts par nelaimīgu.

Pētnieki atklāja – jo spēcīgāk pētāmie Amerikas ķīnieši turējās pie tradicionālajiem Ķīnas ticējumiem, jo agrāk viņi nomira. Pārbaudot datus, viņi secināja, ka īsākais mūžs nevarēja tikt izskaidrots ar ģenētiskiem faktoriem, dzīvesveidu, pacientu uzvedību, ārstu prasmēm vai kādu citu faktoru.

Zinātnieki secināja, ka pie vainas agrākajā nāvē nav ķīniešu gēni, bet ķīniešu ticējumi. Nelaiķi ticēja, ka nomirs jaunāki, jo zvaigznes viņus ir nolēmušas. Un šī negatīvā pārliecība manifestējās īsākā mūžā.

Bet ne tikai šo amerikāņu bailes par savu veselību var dot negatīvu rezultātu. Cits pētījums parādīja, ka 79 % medicīnas studenti atzīst, ka pamana pie sevis to slimību simptomus, par kurām mācās: viņu ķermeņi tiecas apliecināt ar bailes saslimt!

Tas man pazīstams no personiskās pieredzes. Būdama pirmā kursa medicīnas studente, studēju visus daudzos veidus, kā ķermenis var iziet no ierindas, caurām naktīm zaurēju pataloģisko procesu "litānijas", kas var novest pie dažādām kaitēm – visu, sākot no porfīrijas un beidzot ar narkolepsiju. Reiz pēkšņi mans pulss neprātīgi paātrinājās – akurāt tas, no kā baidījos, studējot nodaļu par sirds aritmiju, notika ar mani. Mans ārsts uztaisīja man elektrokardiogrammu, mani kursa biedri man diagnosticēja "supraventikulāro tahikardiju", un gadiem ilgi mani mocīja sirdsklauves.

Un es nebiju vienīgā. Studentu poliklīnika ne nieka nešķita pārsteigta, redzot mani un manus studiju biedrus tieši pirms eksāmeniem nākam klajā ar dīvainām sūdzībām un neparastiem simptomiem, ko bijām sev diagnosticējuši. Dakteri un māsiņas ne tikai gadiem ilgi bija saskārušies ar līdzīgām topošo mediķu sūdzībām – viņi mani informēja, ka šim sindromam pat ir iedots nosaukums – medstudentīts.

Vienalga, vai tu esi ķīniešu izcelsmes amerikānis, medicinās students vai kāds Andželīnai Džolijai līdzīgais, kurš tapis "medicīniski nolemts" ar ļaunu diagnozi vai augstu nāves risku, vai pat vienkārši kāds, kura zemapziņas prāts kopš bērnības ir piepildīts ar ieroibežojošām pārliecībām, kā "es esmu no slimīgajiem tipiem" vai "mana dzimta slimo ar vēzi", uzmanības fokusēšana uz slimību mudina organismu saslimt, un tas ir zinātniski pierādīts. Jo vairāk fokusēsies uz bezgaldaudzajiem veidiem, kā organisms varēt sabrukt, jo ticamāk, ka sagaidīsi simptomus.

Kamēr placebo efekts demonstrē pozitīvas domāšanas, cerības un dziedinošu rūpju spēku, nocebo demonstrē negatīvas domāšanas, satraukuma un baiļu psiholoģisko efektu kā arī to, ko Mārtins Seligmans (Martin Seligman) klasificē kā "iemācīto bezpalīdzību". Šīs negatīvās emocijas mudina amigdalu (limbiskajās smadzenēs) raidīt trauksmes signālu, kas ieslēdz "cīnies vai bēdz" reakciju. Kā sīkāk esmu aprakstījusi grāmatā "Mind Over Medicine", kad nervu sistēma ir "cīnies vai bēdz režīmā", ķermeņa pašdziedināšanas mehānisms nefunkcionē labi, un ķermenis ir pakļauts slimībai. Un tas viss – tāpēc, ka domāji sevi slimu esam.

Labā ziņa – mainot savu domāšanu, tu vari uzlabot veselību! Profesore Beka Levi (Becca Levy) pētīja pārliecību ietekmi uz mūsu mūža garumu. Ko viņa atklāja? Pateikšu priekšā – ilgāk dzīvoja tie, kuri ticēja, ka dzīvos ilgāk.

Kad pirmoreiz satiku doktoru Bērniju Zīgelu (Dr. Bernie Siegel), grāmatas "Love, Medicine & Miracles" autoru un vienu no "Whole Health Medicine Institute" programmu autoriem, viņš man jautāja, cik ilgi esmu ieplānojusi dzīvot. Es teicu – 100 gadus. Un viņš atrauca – laba atbilde, jo notiks pēc tavas ticības.

Es nesaku, ka pozitīva pārliecība ir vienīgais faktors. Kā zināms, negadījumi notiek, ģenētiskie riska faktori mūsu veselību ietekmē, un bēdīgas lietas notiek arī ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem. Pētījumi vēsta: pat šo faktoru gaismā mēs ne vienmēr varam izsargāties no tā, kam mēs ticam un par ko baidāmies, – tam ir tendence izpausties realitātē, jo negatīvas pārliecības piepilda mūsu ķermeņus ar kaitīgo kortizolu un epinefrīnu. Savukārt pozitīvs skats uz dzīvi atslābina nervu sistēmu un ļauj ķermenim tapt dziedinātam.

Tu taču neņemtu tableti no burkas ar galvasskausu un sakrustotiem kauliem, bet, ik reizi, kad domā negatīvi par savu veselību, tu potenciāli piesārņo savu ķermeni ar stresa hormoniem, kas deaktivē tā dabiskos pašdziedināšanās mehānismus.

Tu esi pats sava prāta vārtsargs, un tava atbildība ir izvēlēties, ko domāt.

Kādas domas tu izvēlies domāt par savu ķermeni?