Foto: Shutterstock
Citiem vārdiem sakot – atkal klāt ir viena zīmīga diena, kad senči vēroja un prognozēja tuvāko laiku, maskojās un dzīvoja zaļi, kā teiktu Lenebergas Emīls. Katrīnas dienas – 25. novembra – galvenās varones ir aitas, taču mūsdienās, kad reti kuram čirkainie lopiņi kūtī ir, varam celt godā arī citas tradīcijas.

Svētās kristiešu mocekles koncepts (un vispār mocību koncepts kā tāds) laikam jau nebija senčiem pa prātam, bet vēl viena iespēja palīksmot – gan, tāpēc šī atri vien pārtapa par dienu, kad atkal vilkt ārā maskas un iet kūjniekos (citur teica – čigānos). Osvalds Līdeks savā pētījumā "Latviešu svētki" vēsta, ka šoreiz galvenās kūjniekos gājējas bija sievietes, kuras par šīm pūlēm tikušas atalgotas ar vilnu, liniem un ēdamlietām.

No meteoroloģijas viedokļa Katrīnai esot ciešs sakars ar Andrejiem un Ziemassvētkiem: ja Katrīnā līst lietus, tad Andrejos (30. novembrī) sals, bet Ziemassvētkos būs melna zeme. Ticējums to pasaka krāšņāk – ja Katrīna čurā, tad Andrejs spaida. Un arī otrādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!