Spēcīgi un talantīgi – priekšlaicīgi dzimušo bērnu radošums un vecāku pieredzes stāsti

"Divi gani" pārstāve Elīna Zelčāne skaidro, ka katram no pasākuma apmeklētājiem bija savs stāsts, taču tos visus apvieno līdzīgs ceļa sākums. Tās ir rūpes par pavisam mazu un trauslu dzīvībiņu, kura ir mazliet pasteigusies ar savu ierašanos šajā pasaulē. Ceļa sākums nav viegls nedz bērniem, nedz viņu vecākiem, tāpēc liela nozīme šajā posmā ir mediķu profesionalitātei un viņu sniegtajam psiholoģiskajam atbalstam.

Tas, ko laicīgi dzimušo bērnu vecāki uztver kā pašsaprotamu, priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem šķiet dāvana, par kuru pateikties. Ja bērniņš, kurš piedzimstot bijis mazāks par cukurpaciņu, dzied, zīmē un attīstās tāpat kā visi citi bērni, tā ir nevis norma, bet veiksme.

Pasākuma laikā klātesošjiem bija iespēja uzzināt par nesen dibināto biedrību priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem "Esmu klāt". Tās dibinātājas Laines meitiņa Elza piedzima 26. grūtniecības nedēļā un svēra nieka 760 gramus. Ārstiem šķita, ka viņa neizdzīvos, tomēr Elza nepadevās un tagad ir dzīvespriecīga trīgadīga meitene, kura ne ar ko neatšķiras no vienaudžiem. Laine ir pateicīga par katru mazo uzvaru, un uz meitiņas panākumiem skatās ar pavisam citu vērtību. Un šādu stāstu ir daudz.

Savukārt Hugo māmiņa Inga, kuras puika ir dzimis 34. grūtniecības nedēļā, 17. novembrī svin dubultsvētkus. Inga dēla vārdiņu bija izdomājusi jau sen un tikai nejauši uzzināja, ka šajā dienā ir ne tikai Hugo vārda diena, bet arī Priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena.

Foto pie saviem zīmējumiem redzami to autori - priekšlaikus dzimušie dvīņi Madis un Mairis un dvīnītes Laura un Linda.

Līva, kurai šobrīd ir 12 gadi, piedzima 25. – 26. grūtniecības nedēļā. Koncertā Līva spēlēja bungas un darīja to ar tādu sparu, ka nācās pat atslēgt skaņas pastiprinātājus. Veroties uz spēcīgo bundzinieci, bija grūti noticēt, ka, ierodoties šajā pasaulē, Līva bija mazāka par bungu vālīti un svēra vien 900 gramus.

Līvas tētis Aigars atzina, ka grūtākais meitiņas pirmajos dzīves mēnešos bija neziņa. Ārsti nespēja dot skaidras prognozes un teica, ka jāgaida un jāvēro, kā bērniņš attīstīsies. Tolaik latviešu valodā nebija pieejama nekāda informācija par priekšlaikus dzimušajiem, tāpēc nācās internetā visu meklēt pašiem.

Līvas mammai Līgai palīdzēja apziņa, ka viņas bērnam ir jādzīvo, tāpēc, neskatoties uz grūtībām, viņa darīja labāko, ko spēja – atslauca savu pienu un baroja meitiņu caur zondi, nēsāja viņu ķengursomā un bija līdzās slimnīcā no agra rīta līdz pat pēdējai barošanai.

No slimnīcas Līvu izrakstīja mēnesi pirms datuma, kurā viņai būtu vajadzējis piedzimt. Kaut arī Līva tobrīd svēra tikai 1,8 kilogramu, viņa ļoti ātri panāca savus vienaudžus, un gandrīz divu gadu vecumā vairs nekas neliecināja par lēnāku attīstību.

Līvai augot, viņas mamma Līga apmeklēja visus iespējamos kursus par bērnu audzināšanu un aprūpi, līdz saprata, ka vēlas būt par atbalstu citām mammām.

Biedrības "Esmu klāt" izveidotājas Sanita Ziediņa un Laine Damberga iepazīstināja klātesošos pasākuma laikā ar biedrības ideju un mērķiem un aicināja visiem kopā veidot stipru un draudzīgu kopienu. Savukārt BKUS neonatololoģijas klīnikas ārste un Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja Amanda Smildzere pauda prieku, ka beidzot ir nodibināta organizācija, kura apvienos vecākus ar līdzīgu pieredzi. "Ne ārsti, ne māsas nevar iedot to atbalstu, ko viens otram var iedot vecāki," atzina ārste. "Šī biedrība nav dzimusi pirms laika, bet laikā, un mēs jau sen to bijām pelnījuši," piebilda daktere Smildzere.

Vecāki atzina, ka neonatoloģijas ārsti un māsiņas ir bijuši un joprojām ir ļoti īpaši cilvēki viņu dzīvē, jo līdztekus savam tiešajam darbam ir spējuši uzklausīt un snieguši atbalstu grūtību brīžos.