Pēc paziņojuma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus apgūt tikai latviešu valodā no jauna uzvirmojuši mazākumtautību skolu protesti un publiskajā telpā nereti tiek nodalītas skolas ar valsts valodu kā mācību valodu un mazākumtautību skolas, lai gan visās šajās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir viena misija, un visi saskaras ar vienām un tām pašām problēmām.
Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene, kura Britu Padomes atbalstītā projekta "Skola, kādu to vēlamies" īstenošanas gaitā tiekas un piedalās diskusijās ar mazākumtautību skolu pedagogiem, uzsver, ka skolotājiem nepieciešama iespēja izteikties, kā arī atgādina, ka profesionālo pienākumu pildīšanā valodai nav nozīmes, svarīgākais, lai skolotāji un skolēni runātu vienā valodā. Turpmāk Rubenes pārdomas par gaidāmajām izglītības reformām.
Skolām, neatkarīgi no valodas, ir viens uzdevums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
