Senlaikos bija apmēram tā – ja līdz Andrejiem (30. novembrim) meita bildinājumu nebija saņēmusi, tad šajā gadā arī vairs nebija, uz ko cerēt. Bet cerība mirst pēdējā – nākamgad varbūt paveiksies, tāpēc Andrejdienā un naktī zīlēšana sita augstu vilni.
Ap šo laiku nepacietīgākie sākuši arī bluķi vilkt un ķekatās staigāt. Kāds ticējums vēsta – Andrejvakarā jājāj ar kūju, jāzviedz un jāspārdās, tad zirgi labi izdodoties. Visjaunākajai paaudzei šāda paraža varētu varen iet pie sirds!
Svarīgi esot arī šīs nakts sapņi, jo tie piepildoties, tāpēc nedari sev pāri – nepārspīlē pirms miega ar alkoholu, smagu ēdienu un šausmu filmām, lai nebūtu jāmostas aukstos sviedros! Ja gribam precīzi ievērot senču tradīciju (kaut arī šī nav pieskaitāma pie ļoti senajām, jo parādījusies līdz ar kristīgo gavēni), Andrejdienā jāgavē – tikai tad sapnis būšot nozīmīgs. Ja vēl nav pārliecības – pirms miega pār kreiso plecu jāpārmet sauja zagtu (!) miežu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
