Vai tev ir gadījies izlikties par naivu, nevainīgu aitiņu, lai iegūtu kāroto? Varbūt tev pat ir aitādas kažoks? Lieliski, jo klāt ir 4. decembris – Barbaras jeb Bārbalas diena, kad vēl nemaz ne tik senos laikos sievas tērpās aitu maskās un ar rituālām darbībām centās nodrošināt, lai aitu saimē viss ir vislabākajā kārtībā.
Ķekatās iešana bija gana krāšņs dienas noslēgums – sievas (retāk – arī bērni) savilka mugurā ar vilnu uz ārpusi izgrieztus kažokus, sameistaroja aitu ļipas no slotas vai resnas virves. "Ķekatu ganāmpulkā" bija arī auni – ar īstiem ragiem, līksmi dzinkstošu zvaniņu kaklā un pamatīgiem "pautiem" – piepolsterētu cimdu pāri starp kājām. Protams, ar staigāšanu no mājas uz māju atbilstošu dziesmu, spieķu klaudzienu un blēšanas pavadībā.
Šajā dienā senči par svētku maltīti uzskatīja klimpas, un, lai kaut kas labs izaugtu ne tikai aitu kūtī, bet arī vagās, galdā cēla arī pupas, zirņus un dārzeņus. Turklāt klimpas esot pa divām mutē jāņem, lai jēri pa pāriem dzimtu!