Puzuri latviešu kultūrā – tajos noslēptās zīmes un ieteikumi veidošanai  (2)

Latvju kultūrā standarta puzura moduļa pamatforma sastāv no Dieva, Māras un Akas zīmēm. Oktaedrs veidots no divām piramīdām: augšējā veido Dieva zīmes trīsstūri, kas tiecas uz debesīm, bet apakšējo – uz zemi vērsts trijstūris, kas simbolizē Māru, raupjās pasaules un zemes dzīves dievību. Vēl starp abiem šiem trijstūriem atrodama Akas zīme – kvadrāts, kas centrā savieno abas piramīdas un simbolizē pasaules pamatus, caur kuriem plūst laiks un jaunas iespējas, jauns sākums. Dieva un Māras zīme aizsargā centrā esošo potenciālu.

Kopumā šie elementi veido veselumu, tāpat kā Visums sastāv no daudzām mazākām pasaulēm / elementiem. Puzuros arī nereti redzama fraktāļu progresija – līdzīga tai, kas novērojama Visuma lielo pamatstruktūru izkārtojumā līdz noteiktam mērogam. Visa pasaule ir vienota, bet mērogi dažādi.

Vēl viena puzura moduļa struktūras interpretācija izriet no tā plaknēm un stiebriņu skaita. Kopā oktaedram ir astoņas plaknes.

Savienojot puzura moduļa salmiņu virsotnes ar iedomātu līniju, veidojas krusts. Šajā gadījumā telpisks krusts, kurš sastāv no statiskā un šķērsu krusta. Statiskais krusts simbolizē pasivitāti, apturētu kustību, bet šķērsu jeb zelta krusts – dinamiku, kustību bez šķēršļiem.

Ja puzurs izrotāts ar putna spalvām vai niedru pušķiem, tad šie rotājumi ir kā Laimas slotiņas – tās attīra ceļu un telpu ap sevi visos virzienos, aizslauka lieko un nevēlamo.

Nāk no pļavas,
Tiru – viru
Vienā kātā karājas
(atminējums – puzurs)

Iespējams, vissvarīgākais faktors, kas var nozīmēt atšķirību starp ideālu izstādes puzuru un nekārtīgu pirmo mēģinājumu, ir savienojuma punkti – vietas, kur satiekas vairāki salmiņi.

Ņemsim par piemēru standarta 12 salmiņu moduli. Nepievēršot tiem īpašu uzmanību, parasti savienojuma punktos viens salmiņa gals būs iebīdīts uz centru, un tas modulim piešķir nekārtīgu izskatu, jo netiek iegūta simetrija. Protams, ja modulis tiek veidots no ļoti gariem (un/vai tieviem) salmiņiem, šis efekts būs mazāk jūtams, bet tas nepazūd un mazos moduļos tas ir ļoti uzskatāms.

Risinājums ir vienkāršs: "izspied" uz iekšu iekritušo salmiņu no savienojuma punkta iekšpuses. Ja puzurs tiek pārvietots vai citādi aiztikts, var nākties pārskatīt visas tā daļas un šo procesu atkārtot, taču tas taps akurātāks un ģeometrija būs tīrāka.

Ir iemesls, kādēļ es vienmēr iesaku lietot relatīvi garu un smagu adatu.

Parastais veids, kā mēs izveram diegu caur puzura salmiņu, ir, ieliekot tajā adatu ar ievērtu diegu un uzsitot pret galdu ar otru salmiņa galu. Lietojot smagāku adatu, katrs sitiens pret galdu rada lielāku kinētisko enerģiju un adata, ņemot līdzi diegu, iziet cauri vieglāk.

Otrs veids, kā izvērt adatu cauri salmiņam, ir, ieliekot 2/3 adatas salmiņā un uzsitot pa tās galu ar pirkstu (uzmanīgi!). Šī metode ir noderīga, kad nepieciešams adatu izdabūt cauri salmiņam, kas ir daļa no gatava moduļa vai lielākas struktūras.

Garākas adatas ir vieglāk turēt, un, strādājot ar īsiem salmiņiem, tās izvērt cauri ir īpaši viegli un ātri, tomēr garumam arī nevajadzētu būt vairāk par 8 cm.

Visticamāk, jau pēc sava pirmā puzura izgatavošanas tev varētu rasties idejas un vēlme iet tālāk par standarta moduļiem un eksperimentēt, radīt jaunas figūras. Un tas ir pareizais virziens, kurā iet. Taču, lai gan varētu šķist, ka puzuru salmiņiem ir bezgalīgs potenciāls, jāteic, ka jaunas figūras radīt var būt sarežģīts darbs. Šeit pastāstīšu par pāris lietām, ar ko vajadzētu rēķināties.

Vēl viens ieteikums, ko bieži atkārtoju, ir – pārliecinies, lai visas moduļu daļas būtu nostieptas. Tas arī ir svarīgākais faktors, veidojot jaunas ģeometriskās figūras. Ir viegli iedomāties vairākus varenus, piemēram, daļēji sfēriskus, salmiņu veidojumus, bet (ar retiem izņēmumiem) tās nefunkcionēs kā puzura sastāvdaļas, ja tās nevarēs noturēt savu formu. Tādēļ arī nepieciešams domāt uz priekšu par balstošo struktūru un spriegojumu. Sākumā izdomā formu un pēc tam – veidu, kā to balstīt. Balstošos elementus ir iespējams arī integrēt moduļa veidošanas procesā, bet tam būs nepieciešama laba ģeometriskā domāšana, un pat tad tavas vīzijas izdošanās nav garantēta, ja to neizplāno iepriekš. Vienkāršs pamats, ko atcerēties, – lieto trīsstūrus, kur tas iespējams.

Ja nepieciešams, salmiņu iespējams nostiprināt apsienot arī ap cita salmiņa vidu, ne tikai pie tā gala. Taču tikai tad, ja uz šo salmiņu netiek izdarīts sānisks spiediens, jo salmiņa vidū pret šādu spiedienu nav pretestības. Tajā pašā laikā arī šai problēmai ir risinājums – iezāģējot pāris smalkas rievas vietā, kur salmiņš tiks piesiets. Tikai uzmanieties pārlieku sabojāt šā salmiņa strukturālo izturību.

Visbeidzot, apsver iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot vairākus salmiņus vienā taisnē. Divus, trīs vai pat četrus. Šāda nepieciešamība var rasties, domājot par balstošajiem elementiem. Lietojot vairākus salmiņus kopā, elements izskatīsies kuplāks.

Pabeigtus puzurus dekorē dažādi: piemēram, ar krāsainu dziju, putnu spalvām un olu čaumalām, bet ja vēlies kaut ko elegantāku, pamēģini dekorēt puzuru ar vienu vai pāris pusdārgakmeņiem. Tie nav pārlieku dārgi, bet tai pašā laikā piešķir puzuram vērtības auru, turklāt pusdārgakmeņi piestāv puzuru amatnieciskajai estētikai vairāk nekā īsti dārgakmeņi. Labākā vieta, kur pusdārgakmeni iekārt, ir kāda centrālā moduļa vidū, un, ja lieto vairākus, vēlams ieturēt simetriju.

Ir ļoti daudzi pusdārgakmeņu veidu, bet šeit minēšu pāris, kuri varētu būt labi piemēroti puzuram:

Lai veicas!