Latvju aizsardzības zīmes – kā tās lietojamas?

Dabā ļaunums kā apzināta kaitniecība nepastāv, tas sākas ar cilvēka apzinātu izvēli – caur skaudību, nenovīdību, greizsirdību. Pastāv trīs veidu aizsardzības līmeņi – fiziskais, astrālais, mentālais.

Visvērtīgākā, kas būtu īpaši jāsargā, ir cilvēka dvēsele. Pasaule uzbrūk, lai iegūtu mūsu dvēseles enerģiju, un viss, kam mēs atdodam savu uzmanību, paņem to. Visvairāk enerģijas zog bailes.

Viens no veidiem, kā sevi aizsargāt, ir zīmju lietošana ikdienā. Jābūt uzmanīgiem, tās lasot. Jāskatās, vai zīme stāv slīpi vai taisni, griežas pa kreisi vai pa labi.

Auseklis ir astoņu staru zvaigzne, kas simbolizē mūžīgo saikni starp cilvēku un Dievu, gaismas uzvaru pār tumsu, kustību, bezgalību. Astoņi stari ir astoņi saulgriežu punkti, kur svarīgi ievērot pareizo secību, tos daudzinot un godājot. Astoņu staru kulminācija centrā veido devīto punktu, kas ir Dieva skaitlis.

Pirtiņā var likt Auseklīti gan uz palodzēm, gan durvīm, gan stabiem. Auseklīti lieto rotās, segās, villainēs, cimdos, zeķēs, jo tas atvaira tumsas un pazemes spēkus, sargā no lietuvēna, no ļaunām domām, veicina modrību un saikni ar Dievišķo sākotni. Jāņu vakarā, Ziemassvētkos to velk uz ēku durvīm, taču to vēlams darīt ar vienu līniju, sākot no augšējā stara, citiem neredzot.
Arī piecu, sešu, septiņu staru zvaigznes aizsargā.

Ugunskrusts jeb Pērkons ir debesu kalējs, ļaunuma vajātājs, sargā no nevēlamām dabas parādībām. Gan ziemā, gan vasarā, kad dzīvības ceļi piesērē, tūdaļ zibeņo, šādi attīrot mūs no sārņiem un sajukuma.

Ugunskrusts pārvalda četras stihijas, četras debess puses, četrus gadalaikus, četrus mūža posmus, četras mēness fāzes, pasaules radošumu, mūžīgo enerģiju. Tas izaug no četrvienības, no zelta krusta, kur visi četri zari iziet no centra un simbolizē pasaules centru, Dieva iemiesošanos pasaulē.

Ugunskrusts ir senākais rotējošais svētās uguns simbols, taču ir divas valstis, kur šī zīme ir aizliegta ar likumu, no tās baidās. Tā ir Krievija un Vācija, kaut gan Krievijā to lietoja armijas uzšuvēs līdz 1923. gadam, kad Trockis ugunskrustu nomainīja pret sarkano zvaigzni.

Arī krusts ir viens no senākajiem aizsardzības simboliem.

Taisnais krusts ir apturēta kustība, apstādināts ļaunums, sakārtotība, padevība. To ievilka uz nakti pelnos, lai ogles paliktu karstas līdz rītam, vilka uz māju sliekšņiem, iecirta vai iededzināja pirmajos baļķos būvējot māju, veidoja vēdināšanas logus krusta formā, kas sargāja no raganām, velniem, zagļiem, nelabvēļiem. Taisno krustu lieto kapos, lai atdalītu dzīvo pasauli no mirušo pasaules. Pie mājām aizsardzībai, attīrīšanai stādīja kadiķus, pīlādžus, jo šīm ogām galā ir krustiņš, kam sarga spēks.

Šķērsu jeb zelta krusts ir dinamika, kustība bez šķēršļiem, starpstadija starp veco un jauno. Pasaule pastāv tikai dinamikā, kustībā; nokļūstot statiskā stāvoklī, tā beidz pastāvēt. Atdzimšana iespējama tikai dinamikā, radošā stāvoklī.

Apvienojot taisno un šķērsu krustu, veidojas Zvaigznes zīme ar astoņiem zariem. Zvaigznes zīme simbolizē bezgalību, pasaules rotāciju, sargā no ļauna. Zvaigžņotas segas naktī sargā gulētāju dvēseles.

Aizsardzības zīmes ir arī visas ar Laimu saistītās zīmes – Laimas krusts, Laimas slotiņas, Laimas grābeklīši, Laimas skujiņa. Laimas slotiņa aizslauka nevēlamo, sargā no ļauna. Simbolisks Laimas atribūts ir pirts slota. Jaundzimušais bērns jānoper ar slotiņu pirtī, lai viņš būtu pasargāts no ļaunas acs. Laimas zīme ir arī istabas slota, ar ko ik dienas uzpošam māju, bet ar to jāuzmanās slaucīt pāri slieksnim, jo var pieslaucīt Laimai acis. Spēcīgai aizsardzībai lietoja ķemmi jeb susekli, ko kopā ar vecām izkaptīm un nažiem bāza mājas pakšķos, lai ļaunums aizķeras, savainojas.

Dieva zīme ir kā pasaules jumts, kur smaile norāda uz debesīm. Māju jumtiem ir Dieva zīmes forma, to lieto rotās, apģērbā. Zīme ir garīgais sargātājs, gaismas un enerģijas avots, saikne ar augstākajiem spēkiem, padoms, stiprinājums.

Aplis, arī Saules zīme noder briesmu brīdī, ja to apvelk ap sevi kaut vai domās. Šī zīme simbolizē veselumu, aizsardzību, noslēgtību, bezgalību, telpu bez dimensijām. Bērnam piedzimstot, ap roku sēja dzīparu, vēlāk pieaugot sēja jostu. Lieto gredzenos, vainagos.

Jāatceras, ka vislielākā aizsardzība ir vajadzīga mazuļiem, jo viņi ienāk pasaulē neaizsargāti. Mazuļu aizsardzības zīmes jālieto apģērbā, uz gultiņas, šūpulīša, ratiņiem.

Aizsardzības un labklājības zīmes noteikti ir vajadzīgas kāzās, lai jaunā ģimene dzīvotu laimīgi, saticīgi. Tam labi noder Laimas grābeklīši, Māras krusts, kas piesaista materiālo labklājību, maizi, uguni. Lieta, kam uzvilkts Māras krusts, tiek simboliski ziedota Mārai, pretī saņemot svētību un uzraudzību.

Zīmes ir vajadzīgas, lai šajā pasaulē nostiprinātu nodomu, uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Zīmes ir kā mūžīgie starpnieki informācijas apmaiņai un saziņai.

Esiet drošībā, sargājiet sevi un savus mīļos!