autisms, puzle
Foto: Shutterstock
Bērns ar autiskā spektra traucējumiem (AST) – šis vārdu virknējums Latvijā parādījies salīdzinoši nesen, un ļoti iespējams, ka tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ attieksme pret šādu diagnozi ir kā liels bubulis – gan pašiem vecākiem, gan bērnudārziem, skolām un sabiedrībai kopumā.

Patiesībā arī valstiskā līmenī, jo atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar šādu diagnozi jeb tā dēvēto bērnības autismu, ir ļoti, ļoti niecīgs. Un, izrādās, gana daudz vecāku, zinot šo noraidošo attieksmi, izvēlas labāk oficiāli nemaz šādu diagnozi bērnam neapstiprināt, samierinoties ar līdzcilvēku negatīvo nostāju – redz, kāds izlutināts, neaudzināts bērns!

Ko īsti nozīmē šis burtu apzīmējums – AST, par iespējām bērniem un vecākiem palīdzēt integrēties sabiedrībā, par milzu atšķirībām starp Latviju un, piemēram, Lielbritāniju sarunā ar portālu "Cālis" stāsta nesen atklātā pirmā Autisma kabineta Latvijā vadītāja, Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe Marija Legzdiņa-Docenko. Savukārt pieredzē par bērna, kuram ir šāda diagnoze, audzināšanu dalās latviete Agita Āboliņa, kura dzīvo Lielbritānijā un kādā forumā "Facebook" vidē bija patiesi šokēta par tautiešu attieksmi pret šādiem bērniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!