Šo metožu īpatnības – attiecināmi nestrukturēts uzdevums, kas pieļauj atbilžu dažādību, neviennozīmīgi, izplūduši, nestrukturēti stimuli, kas pilda savdabīga "ekrāna" lomu, uz kuru tiek projicētas tieši tev raksturīgas personības iezīmes, problēmas, stāvokļi. Citiem vārdiem – slēpto, maskēto, neapzināto pušu atklāšana. Projektīvās metodes ir virzītas uz to, lai atklātu tavu iekšējo pasauli, subjektīvus pārdzīvojumus, domas, iekšējas programmas, gaidas.
Vienkārši sakot, projekcija ir viss, par ko tu dotajā brīdī domā, viss, ko jūti, pat, ja to neapzinies: tu to izlasi, redzi, dzirdi, apspried, pat tenko par to un izpaud ar savām darbībām, bet vari nesaistīt ar sevi. Tāpēc katru reizi, lasot grāmatu vai skatoties filmu, ieraugi tur kaut ko jaunu. Filma vai grāmata ir tā pati vecā – tava izpratne ir jauna! Tā ir tā atbilde, kuru saņem caur zīmēm, plakātiem, pēkšņi atskanējušām frāzēm, ķermeņa signālu. Galvenais – uzdot (un arī atcerēties, ko jautāji) lakonisku jautājumu un izprast saņemto atbildi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
