<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tonioprea"> Toni Oprea </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Daudzi cittautieši ar senām kultūras tradīcijām brīnās par latvju tautas garamantu vienreizējo daudzumu! Tamdēļ mūsu uzdevums ir ne tikai saglabāt šīs zinības rakstu veidā, bet kā dzīvu tradīciju ar dziedināšanas metodēm, rituāliem, dančiem un "sadarbību" ar dievībām. Kā un vai vispār tas notiek?

Gundega Kozlova: Kā šodienas kontekstā norit šo seno zinību nodošana (vai nenodošana?) nākamajām paaudzēm?

Ingus Freibergs: Līdz šim šīs zinības nepārtraukti tika nodotas no paaudzes paaudzē, visā zemes teritorijā, visiem iedzīvotājiem. Senču dzīvesziņas nodošana notiek folkloristu aprindās, veicot Saules kalendāros godus, apgūstot seno zīmju darbību, godājot cilvēka dzīves tradīcijas pēc sentēvu metodēm (krustabas, vedības, bedības), praktizējot latviskās pirts zinības, maskošanās u. c. pasākumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!