sociālie tīkli, drošs internets, planšete
Foto: Shutterstock
Lietpratīga sociālo mediju izmantošana var uzlabot komunikācijas un saskarsmes prasmes, attīstīt radošumu, stiprināt kritisko domāšanu, kā arī palīdzēt apgūt obligāto mācību vielu interesantā un saistošā veidā, uzskata "Samsung Skola nākotnei" īstenotāji.

78 procenti Latvijas jauniešu vismaz reizi dienā izmanto internetu skolā. Mazāk nekā puse no viņiem tiešsaisti izmanto mācībām, turpretī sociālos tīklus lieto vairāk nekā 80 procenti aptaujāto, liecina skolēnu aptauja*.

Strauji augošās digitalizācijas dēļ sociālo tīklu lietpratība mūsdienās ir tikpat būtiska, kā formālā izglītība, tāpēc "Samsung Skola nākotnei" izveidojusi četrus ieteikumus, kā lietderīgi izmantot sociālos medijus mācību procesa uzlabošanai.

Saziņas rīki - skolas jaunumu uzzināšanai

Kopīgā "WhatsApp" klases grupā var dalīties ar jaunāko informāciju par mājasdarbiem, diskutēt par apgūto jaunāko vielu, kā arī spriest par ārpusklases aktivitātēm un kopīgot klases ekskursiju piedzīvojumus. Tas ir ātrs un efektīvs veids, kā apzināt visus skolēnus, arī tos, kuri ir slimi un nespēj apmeklēt nodarbības.

Atraktīvāka mācību vielas apguve

Klasē aizsāktajām diskusijām par literatūras stundā izlasīto grāmatu nav jābeidzas līdz ar skolas zvanu. Tās var turpināt privātā "Facebook" grupā, kuras biedri ir gan skolotājs, gan skolēni. Turklāt diskusiju var papildināt ar piemēriem – saitēm uz rakstiem, attēliem, audio vai video failiem.

Iespēja attīstīt informācijas izvērtēšanas prasmi

Sociālie tīkli, piemēram, "Facebook" un "Twitter", var noderēt kā rīks, lai stiprinātu jauno cilvēku spēju izvērtēt publiski pieejamo informāciju. Skolotāji var lūgt tajos atrast un analizēt piemērus, kas palīdz atpazīt viltus ziņas. Turklāt, vērtējot citu cilvēku tiešsaistes komunikācijas paradumus, skolēni izkopj arī savas saziņas prasmes.

Tiešsaistes fotogalerijas radošuma veicināšanai

Viedtālrunis ar iebūvētu fotokameru ir izcils rīks, ko izmantot mācību procesā. Piemēram, kultūras vēstures stundā ir iespēja, dodoties pilsētvidē, fotografēt dažādus arhitektūras elementus un paskatīties uz vēsturi ar "citām acīm", kā arī pēcāk veidot "Flickr" galerijas vai, izmantojot tēmturi, fotogrāfijas kopīgot "Instagram". Tāpat šajā pašā vietnē var veidot foto projektus un atdarināt slavenu mākslinieku gleznas, izmantojot dažādus attēlu apstrādes rīkus un filtrus. Pat ja visiem skolēniem nav piekļuve viedtālruņiem, uzdevumus var pildīt grupās.

"Nereti skolēniem trūkst zināšanu, kā efektīvi izmantot sociālo mediju platformas. Viņi paļaujas uz intuīciju vai mācās no savas un vienaudžu pieredzes, kas ne vienmēr sniedz pareizākās atbildes. Turklāt sabiedrībā pieņemts runāt par sociālo mediju riskiem – atkarību, iebiedēšanu un seksuālu uzmākšanos, taču reti tiek runāts par veselīgiem interneta lietošanas paradumiem. Jaunieši nav jābiedē ar sociālo mediju negatīvajiem aspektiem, bet viņiem jāmāca, kā tos izmantot ikdienas dzīves atvieglošanai un zināšanu apguvei. Tāpēc iesakām skolotājiem nevis liegt sociālo mediju lietošanu skolā, bet integrēt tos mācību vidē," saka "Samsung Skola nākotnei" programmas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Tamelīte uzsver, ka skolotāji viennozīmīgi var izmantot sociālos medijus savā labā. "Tā ir vieta, kur pat visklusākie un kautrīgākie skolēni nebaidīsies izteikt savu viedokli. Tie var uzlabot sadarbību un veidot veselīgu konkurences garu klasē, interesantā un interaktīvā veidā apgūstot mācību vielu. Tie var arī palīdzēt veidot ciešāku saiti starp skolotājiem un skolēniem, kas savukārt pozitīvi ietekmē atmosfēru stundās un mācīšanās rezultātus".

* Aptauju veica "Samsung Skola nākotnei" sadarbībā ar "Mindshare" 2017. gada maijā, aptaujājot 616 respondentus vecumā no 14 līdz 17 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!