54 procenti iedzīvotāju Ziemassvētkos vēlētos saņemt nemateriālās lietas, liecina aptauja  (5)

Ko patiesībā vēlas saņemt jaunieši šajos Ziemassvētkos? Vai tiešām tie ir tikai jaunākie viedtālruņi un nekas cits? Kur paliek mīlestība un draudzība? Mēnesi pirms Ziemassvētkiem ar "Kantar TNS" Latvijā kolēģiem diskutējot par šādu aktuālu jautājumu, radies secinājums, ka to jāpajautā interneta paneļa dalībniekiem. Turklāt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem un senioriem – lai saprastu, ko tad īsti katrā vecumgrupā mēs gribētu saņemt šajos Ziemassvētkos.

Domāts – darīts! Tieši mēnesi pirms Ziemassvētkiem, novembra nogalē, 1400 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem (to skaitā 176 jauniešiem 15-24 gadu vecumā, 898 pieaugušajiem 25-59 gadu vecumā un 326 senioriem 60-74 gadu vecumā) aptaujā internetā lūdzām pašiem ierakstīt brīvā formā: ko viņi visvairāk vēlētos saņemt šajos Ziemassvētkos? Un rezultāti mūs patiesi pārsteidza, stāsta aptaujas organizatori. Pirmais pārsteigums bija tas, ka gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju Ziemassvētkos vēlētos saņemt nemateriālās lietas.

Otrā populārākā vēlamā dāvana šajos Ziemassvētkos ir saistīta ar izklaidi vai atpūtu – seši procenti iedzīvotāju vēlētos dāvanā saņemt ceļojumu, ceļazīmi uz sanatoriju, spa procedūras, kā arī biļetes uz kino, teātri, baletu, operu, koncertu vai citiem kultūras pasākumiem, vai arī grāmatas vai abonementu iecienītajam žurnālam. Jāatzīmē, ka ar izklaidi un atpūtu saistītās dāvanas galvenokārt gaida tieši sievietes.

Trešā iecienītākā racionālo dāvanu kategorija ir elektrotehnika vai sadzīves tehnika – to dāvanā sagaida četri procenti iedzīvotāju. Un šajā kategorijā tiešām dominē jaunieši 15-18 gadu vecumā ar savām vēlmēm pēc jauna viedtālruņa vai datora, kā arī citām sadzīves elektrotehnikas lietām kā fotoaparāts, putekļusūcējs, ledusskapis, trauku mazgājamā mašīna, blenderis utt.

Vēlamo racionālo dāvanu topa ceturtajā un piektajā vietā atrodas attiecīgi ar mājokli saistītās lietas (divi procenti iedzīvotāju velētos māju, dzīvokli, remontu vai preces remontam, mēbeles vai citas mājsaimniecības preces) un automašīnas vai motocikli (to vēlētos viens procents). Interesanti, ka gan ar mājokli, gan ar automašīnām saistītās lietas Ziemassvētkos vienlīdz bieži gribētu saņemt kā vīrieši, tā arī sievietes, kā jauni, tā arī veci.

Laikam jau nebūs pārsteigums, ja atklāsim, ka, pieaugot ienākumu līmenim, mazinās vēlme pēc materiālām Ziemassvētku dāvanām. Interese par racionālām jeb materiālām vērtībām izteikti augstāka ir iedzīvotājiem ar personīgajiem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī. Savukārt tiklīdz ienākumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī, vēlme pēc materiālām svētku dāvanām strauji mazinās, jo izteikti sāk dominēt nemateriālās jeb emocionālās vajadzības, secinājuši aptaujas organizatori.

Kopējā emocionālo jeb nemateriālo dāvanu topa augšgalā ir vēlme pēc veselības sev vai tuviniekiem, ko šajos Ziemassvētkos gribētu saņemt 19 procenti iedzīvotāju. Īpaši bieži šo vēlmi pauž pensijā esošie iedzīvotāji.

Vēlamo nemateriālo dāvanu topa otrajā vietā ir miers, ko šajos Ziemassvētkos sagaida deviņi procenti iedzīvotāju. Vēlmi pēc miera biežāk nekā citās vecumgrupās ir pauduši iedzīvotāji 60-74 gadu vecumā.

Nemateriālo dāvanu topa trešo un ceturto vietu dala iedzīvotāju vēlme pavadīt laiku kopā ar ģimeni, tuviniekiem un vēlme pēc saticības, sirdssiltuma (katrai 7 procenti). Gan kopā būšanu ar ģimeni, gan saticību šajos Ziemassvētkos biežāk gaida sievietes.

Pārsteigumi ir parādības, ko mēs nevaram klasificēt kā materiālas vai nemateriālas lietas. Šajos Ziemassvētkos pārsteigumu vai pat Ziemassvētku brīnumu gaida septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju. Biežāk šādus pārsteigumu gaidītājus šajos svētkos varēsim sastapt Vidzemē.

Mūsu otrais pārsteigums bija tas, ka vidēji katrs divdesmitais Latvijas iedzīvotājs jeb pieci procenti neko nevēlas šajos Ziemassvētkos, jo viņiem viss jau ir. Turklāt šī sajūta nav nekādi saistīta ar viņu ienākumiem – šādu cilvēku vidū ir gan turīgie ar lieliem ienākumiem, gan cilvēki ar pavisam maziem ienākumiem. Tātad sajūta par to, ka viss ir labi, ir dvēseles stāvokļa, nevis maka biezuma jautājums, uzsver aptaujas organizatori.

Bet kāda tad ir atbilde uz mūsu pašu uzdoto jautājumu: vai tiešām visi jaunieši Ziemassvētkos vēlas saņemt viedtālruņus? Jā, zināmā mērā varam teikt, ka daļa jauniešu patiešām gaida jaunu viedtālruni (septiņi procenti no 15-18 gadus vecajiem), un ka jaunieši vispār kopumā ir tendēti sagaidīt materiālas dāvanas (58 procenti jauniešu 15-18 gadu vecumā pretstatā 23 procentiem senioru 60-74 gadu vecumā). Tomēr caurmērā katrs trešais jaunietis 15-18 gadu vecumā un katrs otrais 19-24 gadu vecumā šajos Ziemassvētkos sagaida nemateriālas jeb emocionālas dāvanas.

Savukārt studēšanas vecumā esošos jauniešus 19-24 gadu vecumā biežāk interesē izglītības iegūšana – šajos Ziemassvētkos viņi sagaida labas sekmes, sekmīgu eksāmenu kārtošanu, kursa darba aizstāvēšanu un citas ar mācībām saistītās lietas.

Kopumā aplūkojot Latvijas iedzīvotāju vēlamo dāvanu vērtību atšķirības atkarībā no vecumposma, varam redzēt iezīmi, ka, kamēr cilvēks ir jauns un vēl pats nepelna (un pamatā tas ir vecumā līdz 19 gadiem), viņu vairāk saista materiālas dāvanas. Tomēr pieaugot, mēs kļūstam materiāli patstāvīgāki, un attiecīgi mūsu vēlmes sāk pārvirzīties no materiālajām uz nemateriālajām vērtībām.

Pieaugušajiem 25-59 gadu vecumā vidēji divreiz biežāk ir svarīgas nemateriālās nekā materiālās dāvanas. Brieduma gados, nonākot senioru vecumā no 60 gadiem, mūsu vajadzības pēc emocionālas dabas dāvanām kļūst arvien svarīgākas. Tāpēc daudziem mūsu vecākiem un vecvecākiem šajos Ziemassvētkos svarīgāk ir vienkārši būt kopā ar mums, nekā dāvanas, ko mēs noliksim zem eglītes.