Kas grūtniecēm jāzina par ultrasonogrāfiju?

Pati pirmā sonogrāfija tiek veikta visbiežāk no ceturtās līdz sestajai grūtniecības nedēļai, vēl pirms stāšanās "māmiņu " uzskaitē. Speciālista uzdevums šīs apskates laikā – noteikt, vai grūtniecība tiešām ir iestājusies, vai tā nav ārpusdzemdes, kas būtu jāpārtrauc, vai auglim pukst sirds, un vai redzams viens vai vairāki augļi. Izmēra arī bērna parametrus. Pēc viņa lieluma var noteikt, kura grūtniecības nedēļa un kāds varētu būt viņa aptuvenais dzimšanas datums.

Pirmā trimestra skrīningu parasti veic no 11. līdz 13. nedēļai, kad auglis ir 45 - 85 mm garš un jau izveidojies par cilvēciņu. Ārsts pārbauda, vai bērniņam ir iekšējie orgāni, vai kājas un rokas ir savā vietā, vai sirsniņa pukst un vai asinsrites plūsma, kas veidojas nabassaitē, ir pareiza.

Otrā trimestra skrīningu veic no 20. līdz 22. grūtniecības nedēļai. Ar sonogrāfisko izmeklējumu palīdzību var redzēt, vai ir prognozējamas kādas patoloģijas un vai tās iespējams izārstēt, bērnam esot vēderā vai piedzimstot. Diemžēl, dažreiz jāpieņem lēmums par grūtniecības pārtraukšanu.

Skrīnings un sonogrāfija pēc būtības ir viens un tas pats, atšķiras nosaukumi. Pirmā trimestra skrīninga laikā, papildus sonogrāfiskajai apskatei, 24 stundu laikā tiek veikta asinsanalīze un, ņemot vērā abus šos mērījumus, tiek aprēķināts, cik liels ir risks mazulim piedzimt ar Dauna sindromu.

Pēc otrā trimestra skrīninga analīzes neveic. Tas ir sonogrāfiskais izmeklējums, kura laikā apskata ne tikai mazuli, bet arī izmēra augļūdeņus, paskatās dzemdes dobumu, vai placenta ir pacēlusies vai nav tās priekšguļa, izmēra tās biezumu un vai tai nav papildu daivas, kura dzemdībās vecmātei būtu jāsagaida. Ja sievietei iepriekš bijušas dzemdības ar ķeizargrieziena palīdzību, tad skrīningā jeb sonogrāfijā apskata arī ķeizara rētas.

USG izmeklējumi jāveic tik bieži, cik vajag. Ja vajag papildu sonogrāfiskos izmeklējumus kā otrajā, tā trešajā trimestrī, tad tas nav aizliegts, un valsts apmaksā visus šos nepieciešamos izmeklējumus. Vai veikt USG izmeklējumu vēl vēlāk – tas ir ginekologa kompetencē, ja pats ārsts grib būt drošs, kā mazulis gatavojas dzemdībām. Ja ar mazuli viss kārtībā otrā trimestra skrīnigā, tad papildu izmeklējumu parasti neveic.

Pēc 36. nedēļas var noteikt, cik smags mazulis varētu piedzimt. Pēdējā trimestrī uzmanība jāpievērš mazuļa kustībām. Ja grūtniecei šķiet, ka bērniņa aktivitāte samazinājusies, tad arī ieteicams veikt USG apskati. Pēc 40. grūtniecības nedēļas būtu nepieciešama sonogrāfiskā apskate, lai paskatītos - kā mazulis jūtas vai viņš ir nobriedis nākt pasaulē, jo bez vajadzības dzemdības nevajadzētu stimulēt. Ir daudz un dažādu situāciju, kad arī trešajā trimestrī būtu nepieciešams USG izmeklējums.

Bērniņa ārējie dzimumorgāni sāk veidoties no devītās nedēļas, bet tie nav tik izteikti, lai noteiktu, vai tiešām puika vai meitene. Tie var būt tikai minējumi. Šajā laikā zēniem sēklinieki nav vēl redzami, ir tikai krāniņš, kuru sonogrāfijas attēlā var sajaukt ar meitenes klitoru. Bērna dzimumu var droši noteikt pēc 16. grūtniecības nedēļas, ja vien bērniņš sonogrāfijas laikā neaizgriežas un neaizliek priekšā kājiņas vai rociņas. Ir ļoti maza varbūtība, ka speciālists būs kļūdījies.

Var. Ja USG speciālists skrīningā redz, ka mazuļa attīstība norit normāli, tad nav iemesla par to šaubīties. Ja rodas aizdomas, ka mazulim varētu būt kāda pataloģija, tad tiek veikti vēl citi papildu izmeklējumi, kā arī ārsts lūgs veikt atkārtotu sonogrāfisko izmeklējumu - ātrāk nekā to paredz otrā trimestra skrīnings. USG speciālists un ārsts ar grūtnieci par bērniņa iespējamo pataloģiju runā tikai tad, ja šī iespējamība ir tiešām ļoti liela. Vienīgais mērījums, kas nevar būt pilnībā precīzs - nav iespējams noteikt konkrētu dzemdību datumu. Sonogrāfijā tiek noteikts tas datums, kas ir pats vēlākais, kad grūtniecība varētu būt jau pārstaigāta. Kā arī, nosakot bērna svaru, ko dara pēdējās grūtniecības nedēļās var kļūdīties 200 gramu robežās, jo bērns jau "iesēdies" iegurnī un ir grūti viņu precīzi izmērīt.

Tās var būt jebkuras saslimšanas, pataloģijas, kas attīstās tikai pēc bērniņa dzimšanas. Nevar redzēt bērniņa locītavas pie pēdiņām un noteikt, cik stipra būs pēdas iekšējā saite. Sonogrāfiskajā attēlā tikpat kā nav iespējams redzēt to, kas notiek ar mazuļa ādu, vai viņš piedzims ar kādiem ādas plankumiem vai izteiktām dzimumzīmēm.

Tas ir atļauts. Tā ir brīnišķīga satikšanās ar mazuli un brīdis, kad vīrietis tiešām apzinās, ka būs tētis. Tomēr grūtniecības pirmā sonogrāfija tiek veikta pavisam agrīnā grūtniecības laikā un notiek vagināli. Līdz ar to ne visi vīrieši ir ar mieru skatīties, kā norit izmeklējums, un arī topošā māmiņa visdrīzāk nejutīsies ērti. Vispiemērotākais laiks, kad arī topošais tētis var doties līdzi uz sonogrāfisko apskati, ir otrais skrīnings, kad rit 20. līdz 22. grūtniecības nedēļa. Tad bērniņš ir ļoti labi saredzams attēlā un var arī noteikt viņa dzimumu, kas vecākiem sagādā lielu prieku.

Bieži vien sonogrāfijas laikā mazulis guļ, kas pierāda, ka sonogrāfija viņu netraucē. Lai gan izmeklējumiem labāk būtu, ja viņš grozītos un varētu viņu aplūkot no visām pusēm. Tāpēc var gadīties, ka lūdzam grūtnieci pakustēties, pastaigāt vai pagriezties uz otriem sāniem, lai bērniņš pamostos.

Apskate ar USG palīdzību ir droša un precīza. Un nav taisnība, ka bērnam tā kaitē. Vizīte pie USG speciālista ilgst maksimums 40 minūtes, bet pats process, kad bērns tiek apskatīts, maksimums desmit minūtes. Pat šāds ilgums reizi mēnesī mazulim nebūs kaitīgs. Turklāt ginekologs grūtnieces ikmēneša vizītē bērniņu noteikti neskata tik ilgi, cik izmeklējumā pie USG speciālista. Ginekologs apskata tikai pašu nepieciešamāko - vai mazuļa sirsniņa strādā labi, vai galvas izmērs atbilst vēdera izmēram, vai no bērna galviņā nekrājas šķidrums, vai tas aiztek (USG redzams, kā darbojas bērna avotiņi), vai grūtniecei neveras vaļā dzemdes kakls.

Par to, ka sonogrāfija var uzsildīt augļūdeņus, var runāt tad, ja vēders ar aparātu tiek sildīts vairāk nekā 40 minūtes, bet ne vizītē pie ginekologa, ne USG speciālista tik ilgi tas nenotiek.

Pārsvarā grūtnieces tiek apskatītas ar tradicionālo – 2D sonogrāfiju. Attēls, kas parādās ekrānā, ir plakans, un tajā var redzēt visu, kas atrodas vēderā. Kas cietāks – baltā krāsā, kas šķidrs – tas melnā. Ar 2D sonogrāfiju dakteris ļoti labi redz mazuli un viņa orgānus. 3D sonogrāfija "neiet dziļumā", ar to orgānus tik labi neredz, taču to izmanto tad, ja speciālists vēlas apskatīt gaidāmā bērna seju. Tā palīdz aplūkot mazuļa ķermeni nevis plakanā attēlā, bet kā jau telpiskā attēlā, un to var izmantot, ja māmiņa vēlas izteiksmīgu sonogrāfijas bildi ar savu mazuli puncī. Savukārt 4D ļauj "noķert" mazuli kustībā. Attēls ir kā 3D, bet ļoti skaidri redzams, kā mazais mammas vēderā kustina rokas, kājas, pirkstus, kā pasmaida un reizēm var pat redzēt, ka viņš pačurā. Šādu USG aparatūru visbiežāk izmanto, lai apskatītu, vai mazajam nav kāda sejas pataloģija.

Pierakstīties uz ultrasonogrāfiju pie dr. Seržanta iespējams, zvanot uz Rīgas 1. slimnīcas reģistratūras tālruni +371 67366323, vai ar e-pierakstu portālā www.1slimnica.lv