Ko atbildēt uz laimes vēlējumu, lai tas tiešām piepildītos?  (1)

"Dzīvesziņas gadagrāmatas 2018" autore, ezotēriķe Kristīne Om Shanti šo laiku raksturo emocionāli un precīzi: "Šobrīd, kad gaisā virmo tik mirklīgas, bet sirdij patīkamas ilgas pēc gada noslēguma, pēc brīnišķīgās visu mīļo un tuvo satikšanās notikuma pie apaļā svētku galda, mēs gatavojamies arī no sevis kaut ko dāvāt un saņemt. Dāvināšanas prieks ir izjūtams arī, saņemot un nododot apsveikumus un laba vēlējumus.

Un, proti, – mirklī, kad es pieņemu un pateicos, mēs kopā esam radījuši lauku, kurā brīnumi var piepildīties! Pacilātā, priekpilnā noskaņojumā sūtot laba vēlējuma vārdus, es enerģētiski sūtu "iespēju" sūtījumā realizācijai. Pieņemot to ar atvērtu sirdi un norezonējot, es akceptēju tā notikšanu. Tātad – mēs kļūstam par ārkārtīgi jaudīgiem Radītājiem. Vai tas nav brīnišķīgi? Un varbūt tamdēļ Dievs radīja svētkus, lai mēs atgādinātu katrs pats sev to, ka mums vienmērt ir, ko otram uzdāvināt! Un silti vārdi silda ļoti dziļi, ļoti ilgi.

Kristīne uzsver – svarīgi atcerēties, ka pateicoties mēs nonākam sūtītāja dāsni rādītajā enerģijas laukā un pieņemot – akceptējam viņa sirds telpas plašumu un jaudīgumu. "Nespēja pieņemt apsveikumu, novēlējumus norāda uz nespēju, neprasmi sev to dot. Tas atspoguļo nemīlestību uz sevi. Bet tu pamēģini vairs nemulst! Pamēģini un ielaid savā sirdī siltumu, kas plūst no otra sirds. Un ttu notici, ka arī tavi vēlējumi ir ļoti spēcinoši un silti."

Vēdiskās dzīvesziņas kopējs, astrologs Andris Kraņevskis, jautāts, kāda būtu vēdiskās tradīcijas atbilde uz laimes, veiksmes un tamlīdzīgiem vēlējumiem, atbild: "Īsi sakot – izjust pateicību! Nekas dzīvē nav iespējams dzīvē bez dievišķās žēlastības. Kad tu saņem daudz, nepieliekot pūles, tad tiek teikts, ka esi svētīts ar dievišķo žēlastību. Saņemot novēlējumus, mēs enerģētiski kaut ko saņemam no citiem. Mēs saņemam kaut ko tādu, pie kā mēs neesam pielikuši pūles. Tā ir dāvana. Kad mēs saņemam kaut ko tādu, ko neesam pelnījuši, pie ka neesam pielikuši pūles vai kas pārsniedz mūsu iespējas, tad to sauc par dievišķo žēlastību.

Kad mēs redzam, ka dzīvē mēs saņemam vairāk nekā to, ko esam pelnījuši, tad mūsos pamazām pamostas pateicība. Mēs kļūstam pateicīgi Visumam, dzīvei, izzūd sūdzības un vairojas pārpilnība. Esot pateicīgam, visas tavas sūdzības, pretenzijas pret dzīvi vienkārši pazūd. Tu pieņem šo dzīvi tādu, kāda tā ir.

Ja tev sirdī ir šāda sajūta, tad neatkarīgi no tā ko vēlies, tas piepildīsies.

Tu vari teikt, ka tas ir diezgan grūti. Jā, tas ir grūti. Nekad nav viegli kaut ko paveikt. Bet, ar katru kaut vai maziņu solīti ejot pateicības virzienā, tu sapratīsi, ka tas kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Jo vairāk izrādi pateicību, jo vairāk tev Visums dod. Jo vairāk izrādi neapmierinātību, jo mazāk iegūsi. Būt pateicīgam par vēlējumiem, ko saņemam no citiem, ir brīnišķigs treniņš, lai izjustu pastāvīgu pateicību par šo dzīvi un šādi virzītos ar harmoniju un dievišķo svētību, piepildītas dzīves virzienā."

Šamanisma skolotājs Jānis Ieviņš (Baltais Vējš) uzskata, ka nav tādas vienas pareizās receptes, tātad uz šo manis uzdoto jautājumu nevar būt īsa atbilde. "Varbūt var teikt tā, ka katrs lieto to, kas atbilst viņa pasaules uztverei, apziņas līmenim... Cits lieto "lai top!", cits "āmen", cits "OM", cits saka "lai izdodas!". Vēl citi saka vienkārši "paldies!", indiāņi saka "hau!"... Ko nu katrs ar to saprot. Es savulaik lietoju apstiprinājuma vārdus "un tā tas ir!". Man te apkārt ir ļauži, ar kuriem sakām "IRam" – ar savu izpratni..." Jānis bilst, ka laika gaitā viņam ir zudusi vajadzība pēc kaut kāda šāda veida apstiprinājuma.

Tomēr sarunā ar Balto Vēju ieskanas doma, ka formula "lai top!" ir tāda kā atbildības novelšana no sevis: sak, lai top pats kaut kā – varbūt ar Dieva ziņu, bet bez manas aktīvas dalības.

Veselības skolotājs Juris Brants ir citās domās: ""Lai top!" nav gluži atbildības novelšana, drīzāk – enerģijas virziena pielikšana pašam tapšanas procesam. To nozīmē šie vārdi un to salikums." Juris domā, ka parasta pateicība jau ir piepildījums, bet, ja ir vēlme mazliet pašam izkopt labestību, tad viņš iesaka atbildēt laba vēlētājam ar tādu pašu vēlējumu, piemēram: "Pateicos – abpusēji!", un tad uz jautras notas ar smaidu sejā abiem ir iemesls pielikt punktu ar "lai top!".

"Vārds "paldies" nozīmē to pašu pateicību, tikai citā izpausmē," domā veselības skolotājs Juris. ""Paldies" ir rupjākas formas, tāpēc zemāku vibrāciju cilvēkiem vieglāk uztverams. Tas ir primitīvāks vārds nekā "pateicība". Pateicība ir inteliģences vārds, jo tas ir augstāk vibrējošs un plašāks savā izpildījumā," skaidro Juris. Viņaprāt, šī atšķirība pamanāma arī gluži ikdienišķās sarunās. "Tam, kurš saprot pateicību, vairs nav vajadzīgs paldiesiņš, jo pateicība ir sirds centra īpašība, kura cilvēkos ir dabīgi dziļi iesakņojusies. To var sastap pazemīgos, vienkāršos cilvēkos. Saproti, pateicība tā īsti vārdiem nav izsakāma – tā ir sajūta, kura veicina, atmodina un rada laimes sajūtu, jo tā ir piepildījuma laimes mirkļa sajūta."

""Paldies" vai "pateicos"? Es teiktu – pateicos. Jo ar "paldies" es visu noslēdzu, bet ar "pateicos" es radu," Jurim piekrīt Kristīne Om Shanti.

Man, savukārt, te gribas iebilst, jo, manuprāt, "paldies" un "pateicos" valodās nokļuvis no krievu ezotēriskas ievirzes avotiem, un slāvu valodās tam ir acīmredzams pamats – "спасибо" veidojas no diviem vārdiem "спаси" (glāb, atpestī) un "бог" (dievs), toties "благодарю" – no vārdiem "благо" (labums) un "дарю" (dāvinu). Starp citu, līdz pat pagājušajam gadsimtam lietoja šo otro vārdu, kas sevī ietver dalīšanos ar savu labumu, veiksmi pateicībā par vēlējumu. Latviešu valodas analogs "pateicos" šādu jēgu neietver (un varbūt tas kaut ko par mums kā tautu stāsta), bet "paldies" gan varētu tulkot kā novēlējumu, lai dievs palīdz arī laba vēlētājam... Kaut kur tam visam pa vidu ir arī seni latviskais "tencinu".

Lai kā tur būtu, "paldies" vai "pateicos" ir atgriezeniskā saikne ar vēlējuma izteicēju un var kalpot arī kā nolūku (šajā gadījumā – vēlējumu) apstiprinoša formula. Cik gan nav runāts par to, ka jāizjūt pateicība par vēlmes piepildīšanos, pirms vēl tas noticis realitātē! Vēl vārdošanas formulām noslēgumā mēdz būt šādi izteikumi:

Arī "no tavas mutes Dieva ausī" pilda šādu pašu apstiprinājuma funkciju. Man pašai kaut kā paradumā iegājis uz, piemēram, jauku svētku vēlējumu atbildēt: "Lai mums visiem jauki!"

Tiesa, te varētu piekrist arī vēdiskajam astrologam Andrim, kurš ar vēlējumiem, ko izsakām citiem, brīdina būt apdomīgiem. "Reizēm ar vēlējumiem mēs atbalstām cilvēku, uzmundrinām viņu, taču reizēm veicam enerģētisku vardarbību, labu domājot.

Piemēram, tu novēli laimi ģimenes dzīvē kādam savam draugam, un viņš neviļus šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību, palaižot garām karjeras jautājumus. Rezultātā viņš palaiž garām kādu naudas pelnīšanas iespēju, kas dotu materiālo uzlabojumu viņa ģimenei. Protams, ir vajadzīgas labas attiecības ģimenē, ir vajadzīga laba veselība, materiālā labklājība, garīgā izaugsme un daudz kas cits. Ir ļoti grūti atrast pašu galveno, ko novēlēt. Vēlējuma sagatavošana ir vēl viens treniņš, kā mēs mācāmies iepazīt cilvēkus, dzīvi. Vienmēr ir labi atcerēties – ja nezini, kā izdarīt labu otram, tad vismaz nekaitē. Aicinu izteikt novēlējumus, bet darīt to no sirds un ar mīlestību. Labi novēlējumi ir svētīgi gan tā devējam gan adresātam!"

Nobeigumā – vēl viens šamaņa Baltā Vēja domu grauds: "Ja gribam savā dzīvē ienest kaut ko jaunu, nebijušu, tad jāsāk ir ar sevis izmainīšanu... Te pēc būtības nelīdz nekādas afirmācijas, nekādi "lai top" – tā ir tikai sevis mānīšana." Tiesa, kas tiesa – pašam arī jāpiepalīdz...