Aicināti novērtēt savu skolēnu vidējo informātikas un datorprasmju līmeni, 61 procents respondentu to novērtējuši kā vidēji augstu, bet 37 procenti – kā vidēji zemu. Savukārt teju trešdaļa respondentu (32 procenti) atzīst, ka lielākajai daļai skolēnu interesētu padziļinātāka šo priekšmetu apguve. Vienlaikus 60 procenti aptaujas dalībnieku norāda, ka viņu skolās tiek organizētas fakultatīvās nodarbības, kur sīkāk māca informātiku un programmēšanu.
"Jau šobrīd darba tirgū ir liels informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka darbaspēka ar augstāko izglītību dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģijas jomā pieprasījums 2022. gadā pārsniegs piedāvājumu par 33 procentiem. Ņemot vērā, ka šobrīd IKT studijas pabeidz ap 40 procenti, bet darba tirgū nonāk pat vēl mazāk studijas uzsākušo, esam gandarīti par Valsts izglītības un satura centra izstrādāto jauno mācību satura projektu, kur atsevišķs virziens paredzēts tehnoloģijām. Esmu pārliecināta, ka jaunais mācību saturs palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties studijām visdažādākajās jomās, tai skaitā IKT jomā," uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.