Lai gan Liāna Krūmiņa uzsver, ka autisms nav slimība, tomēr šāda diagnoze bērnam prasa gana daudz izturības. Viņas otrajam dēliņam, sešus gadus vecajam Eduardam šādu diagnozi apstiprināja trīs gadu vecumā. "Tas ir murgs, kam pēc diagnozes uzstādīšanas vecākiem ir jāiziet cauri, lai paši izurbtos cauri iespējamai informācijai," apliecina Liāna, kura nevienā brīdī nav padevusies, un rezultāti puisēna attīstībā ir acīmredzami.
Liānas grūtniecība, gaidot Eduardu, bija pavisam parasta, bez sarežģījumiem, bet pašas redzes problēmu dēļ jau iepriekš bija plānots, ka dēliņš dzims ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību. Un tā arī notika, 40. grūtniecības nedēļā mazais bija klāt. Viss ritēja normāli, līdz pusotra gada vecumā Eduards saslima ar plaušu karsoni, un pēc tam slimoja arvien biežāk un biežāk.
"Pirmās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, man pašai radās jau tad, kad Eduardam bija divarpus gadu, bet mani apklusināja ģimenes ārsts, vēl citi, mierinot, ka katrs bērns attīstās savādāk un nav ko lieki uztraukties, ka viņš vēl nerunā. Ap šo laiku viņš arī sāka iet bērnudārzā un ļoti asi reaģēja uz trokšņiem. Dārziņā mēs burtiski pagājām vien dažas dienas. Viņš arī nerunāja, un reakcija bija ļoti noraidoša," stāsta puisēna mamma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
