Pēdējā gada laikā Latvijā notikuši vairāki ļoti traģiski gadījumi, kuros bērni ir smagi cietuši vai gājuši bojā no vardarbības vai pamešanas novārtā – jāatceras vecāku un zīdaiņa bojāeja citu mazgadīgu bērnu klātbūtnē Dobelē, meitenes bojāeja mājas ugunsgrēkā Rēzeknē, piecgadīga bērna apmaldīšanās un nāve Liepājas pusē, turklāt tā ir tikai aisberga redzamā daļa, kas plaši izskanējusi medijos.
Šīs traģēdijas skaidri izgaismoja vairākas problēmas bērnu drošības risku atpazīšanā, reaģēšanā un informācijas apritē starp atbildīgajām institūcijām, taču, neraugoties uz dažādām apspriedēm un darba grupām, gada laikā konstatētās nepilnības nav novērstas. To vēstulē ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei uzsver 12 nevalstiskās organizācijas, kuras apvienojušās Latvijas Bērnu labklājības tīklā.
Pirmkārt, kā nozīmīgu problēmu nevalstiskā sektora eksperti min to, ka nepastāv vienoti kritēriji bērnu apdraudējuma risku novērtēšanai, ko lietotu visi ar bērnu un ģimeni strādājošie speciālisti – ne vien sociālie dienesti un bāriņtiesas, bet arī ārstniecības personas, policisti un pedagogi. Lai pēc iespējas agrīni varētu sniegt palīdzību bērnam, kurš ir apdraudēts no jebkāda veida vardarbības (fiziskas, emocionālas, seksuālas, pamešanas novārtā), būtu nepieciešams definēt vienotu risku novērtēšanas metodi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
