Ziemassvētki un gada nogales tuvošanās ir laiks, kad daudzi cilvēki pārvērtē to, kas viņiem dzīvē ir vissvarīgākais, vai izdevies īstenot savus sapņus, ko vēlētos paveikt nākamajā gadā. Un noteikti lielai daļai sabiedrības viena no svarīgākajām lietām uz pasaules ir ģimene, savstarpēja mīlestība, cieņa un sapratne. Ne velti mēdz teikt, ja runājam par tiem, kam ir bērni – ja būsi laimīgs kā vecāks, tad arī atvases tādas būs.
Tuvojoties svētkiem, Līva Spurava (skat. foto zemāk), kura veido blogu "Womanly Wise" vēlējās dalīties savās pārdomās arī ar "Cālis.lv" lasītājiem par to, kas veido veiksmīgu, stipru un noturīgu laulību. Ieteikumus viņa dzirdējusi pāru attiecību semināra laikā, kad pati mācījusies, kā ar pāriem strādāt! Bet turpmāk, lai runā Līva pati!
"Protams, pastāv daudzi ieteikumi, daudzas pamācības, padomi, uzdevumi, kurus varam izlasīt šur un tur, savukārt šie mani uzrunāja vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, pasniedzēja, kura šos rekomendēja, ir ar ilgu gadu pieredzi darbā ar pāriem, vairāku grāmatu (profesionālā literatūra krievu valodā) par ģimeni, attiecībām, laulību krīzēm autore. Kā arī visi ieteikumi ir gana sarežģīti izpildāmi, gribētos pat teikt, ka tas ir virziens, kurā virzīties, nevis recepte, kā dzīvot! Jo diemžēl, lai cik tas nebūtu pievilcīgi, receptes nepalīdz – tās sniedz vien iedvesmu uz pāris dienām, bet tad dzīve atiet atpakaļ vecajās sliedēs. Kaut gan man pašai visvairāk gribētos saņemt skaidru recepti, nevis pašai "urķēties" un meklēt labāko veidu priekš sevis.
Lūk, deviņi uzdevumi laulātajiem!
Atdalīties no vecāku ģimenes, lai izveidotu pilnīgi citu vidi, kurā attīstīties jaunai ģimenei
Ne velti šis uzdevums ir pats pirmais deviņu uzdevumu sarakstā. Un tas attiecas ne tikai uz pavisam jauniem cilvēkiem, bet gan uz visiem. Man ir nācies redzēt jaunas ģimenes, kuras dzīvo kopā nemaz ne tik īsu brīdi, piemēram, astoņus gadus un vairāk, bet viņu attiecībās pat no ārpuses ir jaušama iespaidīga viena vai abu vecāku ietekme. Sievasmāte, kurai ļoti gribas zināt visu par meitas laulību, ikdienu, kurai ļoti gribas sniegt padomu, ieteikumus un pat uzstāt, lai meita rīkojas pēc viņas prāta, neļaujot jaunajai ģimenei veidot savu, intīmu vidi, kurā būt tikai diviem, ir nereta situācija.
Parasti tā ir nenotikusi separācija, atdalīšanās meitai no mātes. Vai arī dēlam no mātes. Un atdalīšanās parasti, galvenokārt, ir atkarīga no bērna, nevis vecāka. Un pēc sevis zinu, ka nav no patīkamākajiem procesiem, ejot cauri spriedzei un vainas sajūtai. Bet tieši meita vai dēls ir tie, kuri var izveidot robežas un likt vecākam saprast, ka ir pienācis laiks viņiem atkāpties.
"Bērnam" nu ir sava ģimene, sava galva uz pleciem un savas vēlēšanās, dzīves redzējums kā veidot savu ģimeni. Tāpat arī noteikti esat redzējuši, ka mātes nevēlas atlaist savus dēlus un tos "atdot" vedeklām, it sevišķi, ja tas ir vienīgais dēls ģimenē vai arī vispār vienīgais bērns. Bieži vien šim vienīgajam dēlam ir nācies pildīt savas mātes vīra uzdevumus, jo viņai vīra fiziski vai arī emocionāli nav bijis. Un šādā situācijā vīramāte konkurē ar vedeklu, izjaucot jauno ģimenes vidi, kurā viņai nav vietas, ja bērns to ļauj. Jebkurā gadījumā vedeklai vai znotam, kuram otrā pusīte nav atdalījusies no vecākiem, rada nepatīkamas izjūtas, tiek izjusta ietekme no ārpuses, un intīmā vide tiek izjaukta.
Tāpat arī nemitīga sazināšanās ar vecākiem, kura mēdz notikt pat katru dienu, nenāk par labu attiecībām ar partneri. Jo gribam to vai nē, mēs ļoti ietekmējamies no vecākiem. Un otram bieži vien tas ļoti nepatīk. Vecāku ietekmes dēļ mēdz izjukt ģimenes, kaut arī var šķist, ka iemesls ir bijis kaut kas cits. Bet problēmas sākušās no šīs nenotikušās separācijas.
Uzdevums ir nevis pārtraukt komunikāciju ar vecākiem, bet vājināt šo emocionālo saikni. Pārim pašam izveidojot jaunus rituālus, paražas, tradīcijas jaunajā ģimenē. Svētkus svinot kā un kur pašiem gribas, ikdienu iekārtot, kāda pašiem ērtāka un bērnus audzināt pēc savām sajūtām un uzskatiem. Ar vecāku ģimeni laiku pavadīt mazāk, nekā agrāk, piemēram, ja mēdzu pie mammas braukt divreiz nedēļā, tad samazināt uz reizi nedēļā vai pusotrā. Svarīgi, lai arī finanses ģimenei ir savējās, neesot atkarīgiem no vecākiem pat mazliet. Jo tas var būt neapzināts veids, kā vecāks neļauj bērnam atdalīties no sevis.
Izveidot drošu vidi konfliktiem
Šāda drošā vide ir jāizveido speciāli. Tā nerodas pati no sevis. Vieta un laiks, kad tiek risinātas problēmas, sasāpējušās situācijas. Nav pāru, kuriem nebūtu krīžu, lai cik ideāla nebūtu saderība. Piemēram, guļamistabā neieejam, kamēr konflikts nav izrunāts. Vai arī, kad es atnāku no darba, konfliktus risinām tikai tad, kad esmu jau paēdis un nedaudz atvilcis elpu.
Kā arī sniegt otram instrukcijas, kas ar mani notiek. To parasti darīt nevis konflikta laikā, bet gan mierīgā emocionālā stāvoklī pārrunāt un izstāstīt, kas spēcīgu emociju laikā tev ir visvairāk no otra nepieciešams – lai uzklausa, nesniedz risinājumus, samīļo, nebļauj, neiziet no istabas utt... kas vien nāk prātā. Un uzzināt, kas nepieciešams otram šādās situācijās.
Viens otru var arī brīdināt, ka pašlaik nav īstais brīdis ķerties klāt kaut kam nopietnam, jo nav spēka un resursu, lai tagad to risinātu un neizsauktu lieku konfliktu. Nav vienas universālas shēmas kā pārim jārīkojas konfliktu gadījumā, bet pašiem tas būtu jāatrod. Jo krīzes būs.
Instrukcijas kā tādas attiecībām nāk tikai par labu. Ne tikai instrukcijas par konfliktiem. Bet arī, ja sieviete pastāsta, kā ar viņu rīkoties vīrietim. Kuros svētkos un ko no vīrieša viņa sagaida, lai nav tā, ka esi kaut ko iedomājusies savā prātā, bet vīrietim tas ir jāuzmin, ko viņš ļoti reti izdara. Vai arī jāpaskaidro viņam, ko tu vēlies, kad atnāc mājās pēc garas darba dienas un esi sliktā noskaņojumā, piemēram, lai uztaisa tēju un liek mierā kādu stundiņu. Kādu attieksmi tu sagaidi no viņa, kad esat kopā kādā ballītē. Vairākas man zināmas sievietes, kuras ir veiksmīgā laulībā vairāk nekā 20 gadus, apliecina šo patiesību.
Lai arī sākumā tas var šķist sausi, garlaicīgi un pat negodīgi, ka viss jāpasaka priekšā, tad ar laiku var redzēt, ka tas darbojas. Vīrietis ar lielāko prieku uzzinās, kā tev radīt labu garastāvokli un tici man, lai arī tu zināsi, ka esi viņam visu pateikusi priekšā, prieks par viņa rīcību nemazināsies. Vismaz man tā ir. Abiem labi un par pāris konfliktiem mazāk. Es domāju, ka arī tev pašai būtu vieglāk, ja vīrietis vairāk pastāstītu par sevi – kas kurā situācijā viņam būtu vajadzīgs. Ne jau vienmēr to iespējams sniegt, bet "bilde kļūst skaidrāka".
Seksuālās dzīves saglabāšana pārī
Šis ir reāls darbs – saglabāt interesi vienam par otru, arī desmit un vairāk gadus dzīvojot kopā. Lai seksualitāte pārī spētu izdzīvot, šo kopdzīves daļu ir jākopj jo īpaši. Arī tad, kad viss šķiet apmierinoši. Es piekrītu, ka šī tēma liek bēgt. Tā mūsos bieži vien izraisa neērtības un pat kauna sajūtas, kur nu vēl par to spēt runāt skaļi un atklāti ar otru.
Vajadzētu atcerēties – līdz ko attiecībās veidojas droša un komfortabla vide, seksuālajai (agresīvajai) enerģijai vairāk nav vietas. Diezgan negodīgi man tas šķiet, bet tā nu tas ir. Mēs visi tiecamies uz drošību attiecībās, bet diemžēl tā mazina iekāri. Tāpēc tas ir darbs. Atrast jaunus veidus, kā saglabāt seksuālās attiecības dzīvas un aizraujošas.
Seksuālajai enerģijai nav saistības ar mīlestību. To, ko mīlam, mēs varam arī neiekārot. Kaisli rada nezināmais, noslēpumainais, bīstamais, neiegūtais. To rada arī flirts un spēle. Un tagad padomā, kā tu varētu nedaudz pamainīt jūsu ikdienas rutīnu, lai pašai rastos vēlēšanās pēc romantiska vakara divatā? Kas ir vajadzīgs tev, lai raisītos iekāre? Domājot jau no savas pozīcijas un attiecīgi rīkojoties, arī partneris atbildēs ar to pašu. Pietiek vien sevī radīt labvēlīgus apstākļus iekārei, lai otrs to justu.
Ilglaicīgas attiecības un kaisle nav savienojamas, diemžēl. Tas ir fakts. Bet nekādā gadījumā nedrīkstētu otram teikt, ka tev viņš seksuāli neinteresē. Un tās nav beigas. Vienkārši meklēt jaunus veidus, attiecību formas kopā ar otru, lai spētu atkal šo dzirksteli atjaunot.
Attiecību kvalitāte ietekmē seksuālās attiecības. Ja jūsu starpā nav emocionālās saiknes, arī sekss nebūs labs. Pāra seksualitāti ietekmē stress, nogurums, ilgstoši pārtraukumi, bērnu ienākšana ģimenē... Bet jo regulārākas seksuālās attiecības, jo labāk. Ne jau pāri savai gribai, bet vieglāk šajās attiecībās uzturēt nelielu uguntiņu, nekā to iekurt no jauna.
Saglabāt divējādo skatu uz partneri
Tas nozīmē: ik pa laikam atcerēties savu partneri tādu, kādu viņu iemīlēji pašā sākumā – kāds viņš bija, kas tev tik ļoti patika, kā viņš izskatījās, kā lika justies, ko teica... Šis ir resurss, (patīkama sajūta), kas palīdz pārdzīvot krīzes brīžus.
Ja spējat abi kopā pakavēties atmiņās – atcerēties, kā iepazināties, ko domājāt viens par otru, cik neveikls bija pirmais randiņš utt., tas radīs jūsu starpā vieglumu, smieklus un jūs atcerēsieties, ka ir bijuši ļoti patīkami brīži.
Ģimenes sistēma ļoti mainās
Bērniem ienākot pāra starpā, iepriekšējā sistēma ļoti mainās. Tiek piedzīvota pirmā lielā ģimenes krīze. Tāpēc, jo vairāk grūtību pārim ir bijis iepriekš, un viņi ir tikuši tām pāri, jo lielāka pieredze ir radusies. Kura ļaus vieglāk izdzīvot arī šo lielo bērna ienākšanas krīzi. Ja pāris ir kopā mazāk par gadu un viņu starpā ienāk bērniņš, viņiem šī krīze var būt ļoti postoša. Jo attiecību pamats nav vēl tik spēcīgs.
Svarīgi, lai pāris savos attiecību krīžu brīžos neiestrēgst, bet gan abi kopā to pārvar, kļūstot emocionāli tuvākiem viens otram. Lai pārliecinātos, vai neesat iestrēguši krīzē, vislabākais ir sajust savas sajūtas – vai neesi visu laiku aizvainota, vai nevēlies atkal un atkal partnerim pārmest "vecas lietas", vai ik pa laikam jūties emocionāli tuva viņam, kā arī ļoti labs "dūmu detektors" ir seksuālā iekāre- – vai tu viņu ik pa laikam iekāro. Seksuālā dzīve vienmēr ir labs rādītājs tam, cik labas ir jūsu emocionālās attiecības. Ja pāra seksualitāte klibo, tātad, pirmkārt, klibo emocionālās attiecības.
Spēja nostāties pretim neizbēgamām krīzēm un humors
Lai spētu veiksmīgi abiem kopā pārdzīvot visas krīzes, kuras pāri skar, ir jāveido un jāstiprina ģimenes saites. Jo krīzes būs.
Viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir tradīcijas un rituāli, kurus ieviest. Tas nenotiek dabiski, bet gan tam ir jāpieiet nopietni. Ne vienmēr izveidot kaut ko no jauna un ieviest kā tradīciju ir viegli un ne jau vienmēr gribas to uzturēt, organizēt, jo parasti viens no pāra ir tas, kurš rūpējas par tradīcijām. Rituāli, ja arī piespiedu kārtā, stiprina ģimenes saites. Un palīdz pārdzīvot grūtus dzīves posmus pāra starpā. Bet ar noteikumu, ka tradīcijas tiek uzturētas regulāri un noteiktos laikos.
Piemēram, ejam uz randiņiem katru ceturtdienas vakaru, bez izņēmumiem, arī, ja esam sastrīdējušies. Ejot gulēt, vienmēr iedodam viens otram buču, arī, ja negribas. Katru gadu pavasarī dodamies pāris dienu ceļojumā kaut vai tepat pa Latviju. Ziemassvētkus svinam ģimenes lokā, visiem kopā ar dzejolīšiem un dziesmām. Viņa dzimšanas dienās vienmēr uzcepu kūku. Viss, kas nāk prātā un tiek darīts kopā un regulāri, ir uzskatāms par ģimenes rituālu vai tradīciju. Abiem, protams, respektējot un ieplānojot tos!
Humors, protams, ne sarkastisks, ir liels resurss, kas uzskatāms kā zibens novedējs. Tas mazina spriedzi pārī. Kārtīga izsmiešanās atvieglo, atbrīvo no stresa. Ja kāds apgalvo, ka viņam nepiemīt humora izjūta, tad tā nav taisnība. Mēs katrs protam jokot, ja ļaujamies. Arī "stulbi" joki ir smieklīgi!
Savstarpējas rūpes
Vai tu zināji, ka mūsu uzdevums pārī ir radīt otram iespējami labāku dzīvi sev blakus? Jā, tas tiešām ir uzdevums. Un zini, partneris atbildēs ar to pašu!
Šeit es nerunāju par pašupurēšanos. Bet gan es to daru, tāpēc, ka otram tas radīs prieku – boršču vāru, jo viņam tik ļoti tas garšo, nevis tāpēc, ka tas ir mans pienākums. Tādā veidā mēs ne tikai šodienu padarām patīkamāku, bet gan krājam resursus arī vecumdienām. Un bērni nekļūst par vienīgo prieka avotu, jo ir forši būt kopā arī diviem vecīšiem.
Lutināt vienam otru – "is always a good idea" (vienmēr ir laba ideja)!
Kopējas telpas izveidošana
1+1=3
Šī ir formula, par kuru man ļoti patīk runāt, diskutēt, domāt un arī novadīt kādu semināru. Jo no vienas puses šķiet tik viegli izpildāma, bet no otras – es saprotu, ka man ir vēl krietni "jāaug", lai es tā spētu dzīvot. Tātad – nevis es un tu esam viens vesels, bet pārī eksistē trīs komponenti – es, tu un tas, kas mums ir pa vidu vai arī mans, tavs un mūsu kopējais.
Mēs nekļūstam par vienu veselu, mēs nedarām visu kopā katru dienu. Bet mums eksistē dzīve arī ārpus pāra robežām. Man ir sava dzīve, savas intereses, savi mērķi, vajadzības, vēlēšanās, draugi un arī otram ir tieši tāpat. Es nerunāju par citiem partneriem, bet gan vidi, kuru veidojam arī ārpus ģimenes.
Savukārt emocionālā telpa, ko veidojam kopā starp mums, ir tā, kas mūs padara par pāri –kur varam satikties pēc garas dienas, parunāt par savu sāpi, prieku, izdošanos, nepiepildītām vēlmēm, nākotnes idejām un, protams, savām sajūtām. Šo telpu mēs būvējam kopā, ieguldot savu nedalītu uzmanību, laiku, enerģiju, ieklausīšanos, sapratni, cieņu, mīlestību... Tie ir materiāli, no kā veidojam šo tuvības telpu, kurā abiem satikties. Tas nav viegli. Tā tikai šķiet, ka viens un divi, gatavs! Lai cik reizes esmu domājusi, ka nu ir! Es attopos, ka man vēl tāls ceļš ejams – vēl ir jāpastrādā ar bailēm, ar projekcijām, ar nepatīkamām sajūtām, kuras rodas, kad partneris patiesi ir jāpalaiž vaļā.
Es esmu par šo tēmu rakstījusi, bet izskatās, ka tā man vēl joprojām ir aktuāla un svarīga. Ir vajadzīga drosme, lai viens no otra "atrautos", pieņemtu viens otra atšķirības, citādu dzīves skatījumu un vēl joprojām spētu būt kopā – cienīt un mīlēt.
Ideālajā variantā: 50 procenti no manis ir man pašai, bet 50 procenti ģimenei! Bet nez, vai kāds tā dzīvo?!
Dzīve nav nemaz tik viegla, it sevišķi attiecību jomā. Bet, manuprāt, tā tomēr ir interesanta ar visām savām nepilnībām."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
