Kā svētku brīvdienas nepadarīt par viedierīču lietošanas maratonu

Pirmā un, iespējams, visgrūtākā lieta ir mums pašiem, vecākiem, sākt ar sevi. Ja mēs varam apņemties, ka šajās svētku brīvdienās mobilos telefonos izmantosim tikai zvaniem un īsziņu rakstīšanai, bet planšetēm ļausim atpūsties, ir lielāka iespēja, ka arī mūsu bērni būs gatavi atteikties vai vismaz ierobežot laiku, ko tie pavada, lūkojoties zilajos ekrānos.

Ilionoisas Valsts universitātes (Illinois State University) pētnieki šogad nāca klajā ar pētījuma rezultātiem par to, kā vecāku viedierīču lietošanas paradumi ietekmē viņu bērnus. Saskaņā ar tiem, ir novērojama sakarība starp to, cik bieži un intensīvi vecāki lieto viedierīces un to, cik kāras uz to izmantošanu būs viņu atvases.

Iemesls ir pavisam vienkāršs – mēs esam paraugs saviem bērniem. Viņi gan apzināti, gan neapzināti kopē pieaugušo uzvedību – labos un ne tik labos paradumus. Ja mamma vai tētis lielu daļu no sava brīvā laika vislabprātāk pavada, veroties telefonā vai planšetē, visticamāk, bērns to uztvers kā normu un gribēs darīt tāpat. Pētnieki arī norāda uz saistību starp vecāku pārlieku lielo aizraušanos ar viedierīču lietošanu un viņu atvašu slikto uzvedību. Viņi to skaidro ar bērna vajadzību pēc kontakta ar vecākiem.

Ja ģimene laicīgi būs vienojusies par to, cik ilgu laiku bērns vai jaunietis dienā var pavadīt ar viedierīci rokās, tas palīdzēs viņam pašam saplānot savu dienu, bet pieaugušajiem – kontrolēt, vai ģimenes noruna tiek ņemta vērā.

Lielāka iespēja, ka šī vienošanās tiks ievērota, ir tajās situācijās, ja abiem vecākiem ir vienota nostāja un vēlme apņemšanos īstenot. Ja bērns redzēs, ka viens no pieaugušajiem ir piekāpīgāks, var gadīties, ka pēcāk tas atspēlēsies un būs jādzird, ka mamma vai tētis atļāva ilgāk lietot viedierīces nekā otrs, stingrākais, pieaugušais.

Trešais solis ir tik pašsaprotams, tādēļ ir labi, ja to ik pa laikam atgādina. Efektīvākais veids, kā pavadīt svētku brīvdienas bez viedierīcēm, ir darīt aizraujošas lietas kopā ar atvasēm. Nav svarīgi, cik lielas vai mazas tās ir.

Viena no aktivitātēm varētu būt kopīga ēst gatavošana, kas jo īpaši var iepriecināt bērnudārza vecuma bērnus un jaunāko klašu skolēnus. Tas būs gards un aizraujošs piedzīvojums visiem kopā!

Tāpat mani kā divu bērnu mammu ļoti iepriecina, ja dēls vai meita piekrīt man palīdzēt un izdarīt ikdienišķas lietas mājās, piemēram, saklāt svētku galdu pirms ciemiņu nākšanas. Arī reizēs, kad palīdzība ir tikai simboliska un tā vairāk ir bērna labā griba, ne tik daudz praktisks atbalsts. Es ļoti novērtēju šo laiku, ko pavadām kopā bez mobilā telefona vai multfilmu kanāla "KidZone". Šajās reizēs noteikti nevajadzētu aizmirst pateikties par palīdzību, jo vecāku novērtējums visu vecumu bērniem, arī pusaudžiem, ir ļoti svarīgs un veido viņu pašapziņu. Ēst gatavošana un ciemiņu sagaidīšana noteikti nav vienīgā kopīgā aktivitāte, jo katrai ģimenei ir savas lietas, kas visiem kopā rada prieku.

Laikā, kad modernās tehnoloģijas ir kļuvušas par tik neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, svētki ir īstais laiks, lai pieaugušie gribētu un varētu radīt tādus apstākļus, lai katrs ģimenes loceklis spēj priecāties nevis par jaunu viedierīci bez eglītes un papildu laiku, ko veltīt mobilajam telefonam, bet gan iespēju būt kopā ar tuviniekiem!