Psihologs Edmunds Vanags stāsta, ka daudzbērnu ģimeņu vecākiem svētku laikā, tāpat kā ikdienā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vienlīdzīgas aprūpes un uzmanības sniegšana katram no bērniem. Nereti vairāk aprūpes tiek jaunākajām atvasēm, tāpēc vecākajiem uzmanības var tikt mazāk. Vēl viens izaicinājums ir iemācīt bērniem sadarboties un dalīties ar citiem – jo jaunāks ir bērns, jo grūtāk viņam saprast, ka vecāku uzmanība jādala ar brāļiem un māsām. Daudzbērnu ģimenēs vecāko bērnu palīdzība mājas darbu apdarīšanā, kā arī jaunāko māsu un brāļu pieskatīšanā ir ļoti nozīmīga un palīdz izveidot saskanīgas attiecības starp ģimenes locekļiem.
"Vecākiem ir jārada bērnam sajūta, ka viņš pieder ģimenei, ka ir vajadzīgs un ka visi tuvinieki ir vienoti, neskatoties uz to, cik ļoti dažādi viņi ir pēc vecuma vai sasniegumiem," stāsta psihologs Vanags.
Šogad 30 daudzbērnu ģimenes dāvanā no labdarības organizācijas "Ziedot.lv", Viļņas pašvaldības sociāla atbalsta centra, NPO Igaunijas Daudzbērnu ģimeņu asociācijas un citiem sadarbības partneriem dāvanā saņēma Ziemassvētku eglītes un kopā ar Ziemassvētku vecīti tās izrotāja un vienojās kopābūšanas priekā.
Atraitnis, 10 bērnu tēvs, pauž prieku par saņemtajām dāvanām Ziemassvētkos savai lielajai ģimenei. "Ziemassvētku vecītis atnesa ko daudz vairāk, nekā tikai dāvanas bērniem. Daudz svarīgāka dāvana bija saņemtā cilvēku laipnība, kas padarīja mūsu ģimeni tikai stiprāku. Mazie sēdēja pie eglītes līdz vēlam vakaram un neļāva man izslēgt svētku gaismiņas," atklāj daudzbērnu ģimenes tēvs.
Kad daudzbērnu ģimenes tēvam tiek jautāts par to, kā viņš tiek galā ar svētku stresu, tētis stāsta, ka ģimene vienmēr Ziemassvētkus ir uztvēruši mierīgi un nekad nav izjutuši tā saucamo Ziemassvētku drudzi. "Mēs šos svētkus uztveram savādāk, daudz dabiskāk. Mana sieva mēdza teikt, ka steigai nav nozīmes. Viss norisinās pareizajā laikā un vietā, jāskatās uz lietām ar mieru un ticību savā sirdī," viņš stāsta.
Jautājot par lietām, ko varam mācīties no daudzbērnu ģimenēm, psihologs uzsver plānošanas spējas – lielās ģimenēs vecākiem tās noteikti ir labākas tikai tādēļ, ka viņiem nemaz nav citu iespēju. Daudzbērnu ģimenēm ir jāplāno viss, gan ģimenes pasākumi, skolas un darba aktivitātes, gan atpūtas un brīvā laika pavadīšanas pasākumi tā, lai ikviena ģimenes locekļa vajadzības tiktu ievērotas. Ir ļoti svarīgi, lai lietas notiktu raiti – mājas tīrīšana, ēdiena gatavošana, gatavošanās svētkiem vai ekskursijai – visas lietas raitāk norit tad, ja ģimene darbojas saskaņoti. "Pētījumi rāda, ka tie bērni, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm, skolā daudz labāk sadarbojas ar citiem bērniem, nekā tie, kas ir auguši vieni," stāsta psihologs.
Vanags atgādina, ka ir svarīgi atcerēties – dāvināšana nav tas centrālais notikums svētkos. Dažās ģimenēs tā ir vienīgā tradīcija – izrotāta Ziemassvētku eglīte, zem tās dāvaniņas un to atvēršanas brīdis. "Tas, protams, ir svarīgi, bet vēl svarīgākas svētkos ir kopā būšanas tradīcijas, dažādas spēles, rotaļas, sarunas, dziedāšana vai dejošana," viņš piebilst.
Psihologs paskaidro, ka situācijās, kad cilvēkiem lūdz atcerēties nozīmīgākos brīžus no viņu bērnības, spilgtākās atmiņas saistās ar laiku, kas pavadīts kopā ar ģimeni, cilvēkiem nozīmīgākas ir vienkāršas pastaigas pa parku ar vecākiem nevis dārgas dāvanas un izsmalcināti apģērbi. "Ģimenes tradīcijas rada pozitīvas atmiņas. Arī tad, kad pieaugam, mēs varam atcerēties šos patīkamos notikumus un tradīcijas. Šādas atmiņas ir kā saliņa, kur mēs varam patverties un gūt drošības, vajadzības sajūtu, piederības sajūtu. Tās cilvēkam ir ārkārtīgi svarīgas sajūtas," norāda Vanags.
Tāpat viņš pastāsta, ka Ziemassvētki, ģimenes tradīcijas un kopā pavadītais laiks ir kā cements vai līme, tas ir kaut kas fundamentāls, kas satur visus kopā. Tradīciju spēks ir īpaši redzams svētku laikā, kad kopā sanāk vairāku paaudžu radinieki ar dažādām vēlmēm un vajadzībām. Šādi notikumi ir īpaši svarīgi bērniem, tie paliek atmiņās arī pieaugot.
"Tradīcijām nav jābūt sarežģītām vai dārgām, pietiek ar to, ka ģimene kopīgi sēžas pie vakariņu galda. Ģimenē svarīgi ir arī dažādi mazi rituāli – kopīgas brokastis katru svētdienu, tējas dzeršana pie kamīna vai sapulcēšanās darba dienu vakaros, lai pārrunātu dienas notikumus. Tāpat jauks ieradums ir arī piezvanīt ģimenes locekļiem dienas beigās, lai vienkārši apjautātos "Kā Tev šodien gāja?"," tradīciju nozīmīgumu uzsver psihologs.
Lai izvairītos no stresa svētku laikā, Edmunds Vanags norāda uz to, cik svarīga ir plānošana. Taču, ieplānojot svarīgākos darba uzdevumus, nedrīkst aizmirst plānot arī brīvo laiku: "Pētījumi pierāda, ka veselīgs, pret stresu noturīgs cilvēks ir tāds, kas māk saplānot arī savu atpūtu. Nedrīkst visa gada garumā strādat, ieplānojot tikai vienu īsu atvaļinājumu, jādomā arī par to, kā vairākas reizes nedēļā atpūtināt savu fizisko ķermeni un prātu, izveidojot savus rituālus."