"Mūsu ģimene kļuvusi par vienu "īpašu" bērnu lielāka. Uzreiz pēc atgriešanās no siltajām zemēm es devos uz kādu tālu bērnu namu. Tur mani gaidīja mūsu astoņus gadus vecā audžumeita, kura ir bērns ar "īpašām" (man ļoti nepatīk šis apzīmējums, tādēļ pēdiņās) vajadzībām," tā savā blogā "Manasdebesis" stāsta Elīna Bataraga, kuras ģimenē jau ir viens audžubērns, bet nule kā ienācis otrs.
Elīna arī iepriekš ir dalījusies ar savu pieredzi, un arī šoreiz par savas ģimenes jaunumiem gatava iepazīstināt arī portāla "Cālis" lasītājus. Stāsts ir ļoti aizkustinošs – kā Elīna brauca iepazīties ar savu audžumeitiņu, kādas emocijas guva bērnu namā, cik daudz asaru redzēja tad, kad viņas izvēlētā meitene devās prom no citiem dzīves pabērniem… Bet turpmākais ir Elīnas stāstījums…
"Jau no pirmsākumiem mēs zinājām, ka vēlamies divus audžubērnus. Noteikti ne vairāk, kas nozīmē – neviens cits mūsu ģimenē vairs netiks uzņemts. Ar audžudēlu viss aizgāja tik raiti un viegli, ka nebija šaubu – ir laiks otram bērnam. Par audžudēlu vairāk un plašām uzrakstīšu kādā skaistā janvāra rītā, kad svinēsim pusgadu kopš viņa ierašanās mūsu ģimenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
