Mazulim pirmā Jaungada sagaidīšana: kā izvairīties no kļūdām

Tavas ģimenes papildinājumam gaidāms pirmais Vecgada vakars. Kā nenošaut greizi, lai nesabojātu svētkus pašiem, bērnam un, iespējams, vēl virknei citu svinētāju? Tematu aplūko jeb padomus, kā nepieļaut kļūdas, portāls "Parents".

Visticamāk, apvienojoties laulībā, abām ģimenēm… Protams, var svinēt vienās mājās, ataicinot līdzi citus. Bet, vai ir reāli pie sevis saaicināt visus, vai tev pastāv iespēja noorganizēt vakariņas lielam cilvēku pulkam? Nevajadzētu arī piemirst par bīstamību, ka vecmāmiņas un vectētiņi, kas būs pulcējušies apkārt tavam bērnam, var arī neatrast kopīgu valodu. Un vēl situācija var pavisam sarežģīties, ja abu ģimeņu dzīves līmenis būtiski atšķiras. Piemēram, vieniem labākā dāvana var šķist "vilnas kostīmiņš, lai derētu arī nākamajā ziemā", bet otrai ģimenei – lokomotīve, kuras vērtība līdzinās teju īstam vilcienam.

Proti, 31. decembra vakarā brauksim pie taviem, bet 1. janvārī – pie maniem vecākiem. Tas, protams, ir iespējams, ja visi dzīvo vienā pilsētā. Bet, ja nē, tad zini, ka tu tuvojies katastrofai. Ja vēl pieaugušie spēj pārdzīvot vakariņas, ko organizē divas savstarpēji konkurējošas vecmāmiņas – sak, kura spēs otru pārspēt kulinārijas mākslā, tad bērniem šāds maratons var būt visai briesmīgs. Jau fakts, ka viņam būs labi jāizskatās un ideāli jāuzvedas savā pirmajā ballītē, bērnu nervozē. Ja vēl nākamajā dienā viņam būs jābrauc pie otras omītes "aiz trejdeviņām zemēm", tad patiešām mazulis pazaudēs pēdējās pacietības atliekas un svētkus sagaidīs, kad viss "būs līdz kaklam". Turklāt mazulim būs jāpakļaujas visu tanšu, omīšu un viņu draudzeņu skatieniem, un katra no viņām uzskatīs par pienākumu padalīties ar saviem padomiem un receptēm, kā neizaudzināt īstu izlutinātu bērnu.

Var mēģināt aizbēgt, piemēram, uz siltajām zemēm. Un tomēr, tad arī gatavojies izbaudīt diskomfortu, guļot pie baseina un domājot, ka tagad tieši pienācis laiks saņemt apsveikumus saistībā ar Jaunā gada iestāšanos dzimtenē. Tev kļūs vēl sliktāk, kad viesnīcas klubā sāksi skumt pēc Jaunā gada ballītes mājās, jo būsi spiests to sagaidīt pēc svešām tradīcijām. Un tad tu sev jautāsi, ko tu šeit vispār dari kopā ar citiem ārzemniekiem un bērnu (ja vien, protams, neesi savu mazo atstājis omītei). Un tu bez šaubīšanās sāksi sevi vainot par to, ka visiem esi liedzis sagaidīt Jauno gadu ģimeniskā atmosfērā.

Protams, katru "velk" pie saviem vecākiem. Bet var vienoties par kompromisu: šajā gadā – pie maniem vecākiem, nākamajā – pie taviem. Pāri ar stāžu tev pateiks, ka šis ir vienīgais veids, kā iziet no apburtā loka. Beigu beigās mums taču ir gan Ziemassvētki, gan Jaunais gads. Un bērni vecumā līdz trīs vai pat četriem gadiem bez problēmām pieņems stāstu par to, ka Ziemassvētku vecītis pie omītes Annas atnāk Ziemassvētkos, bet pie omītes Anitas – Jaunajā gadā.

Nav svarīgi, vai mazuli noliksi blakus izgreznotajai eglītei vai noliksi gulēt kā parasti. Galvenais, lai tev būtu labs noskaņojums, bet mazulis, savukārt, tev par to pateiks tikai paldies.

Viss paies mierīgi, ja vien viens no pāra negribēs izrādīties svarīgāks svētku organizēšanā. Ja viens no pāra nevēlēsies atdot savas pozīcijas šajā ģimenes laimes svarīgajā jautājumā, tad var aiziet pat līdz strīdiem. Kompromiss – lūk, kas ir jāmeklē!

Katrai ģimenei ir savi rituāli. Tas pat ir loģiski, jo, piemēram, vecvecākiem, pie kuriem svinēsiet Jauno gadu, ciemos var būt arī citi mazbērni, un noteikti jābūt tolerantam, jāatrod kompromiss. Bet noteikumu maiņu var elementāri izskaidrot, piemēram, ja dāvanas jau mājās izdalītas Ziemassvētkos, bet daļai tuvinieku tās tiks Vecgada vakarā, – skaidrs, ka vecītim ir dažāds dāvanu nogādāšanas termiņš vienā un citā vietā.