Evita Rozentāle ir sieva un divu bērnu mamma. Viens viņas bērns ir "īpašs". Papildus mammas pienākumiem Evita raksta savu blogu – par sevi, savām sajūtām un par lietām, kas skaistas, vērtīgas un garšīgas...
Evita labprāt arī ar "Cālis" lasītājiem dalās savā pieredzē jeb atspēko mītus par mammu, kura audzina bērnu ar īpašām vajadzībām. Turpmāk iepazīsties ar Evitas skatījumu par šo jautājumu!
"Man bija miljons domu, kas dīdījās galvā, brīdī, kad uzzināju, ka Miķelis nekad nebūs tipiskais bērniņš. Ko mēs darīsim? Kā lai viņam palīdz? Kāda būs viņa dzīve? Kāda būs mūsu dzīve? Kāda būs mana dzīve? Egoistiski, vai ne? Bet nevar noliegt, ka jebkura sieviete šajā brīdī pārdomā, kāda būs viņas dzīve… Tas ir cilvēcīgi, tas ir dabiski!
Kāda ir dzīve mammām, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām? Pirmais, kas nāk prātā, ir dažādi, sabiedrībā izveidojušies stereotipi – viņas domā tikai par bērna vajadzībām, viņām nav laika sev, viņas ir šķīrušās un nelaimīgas. Ir ļoti daudz mītu par šīm mammām, bet gada laikā, kopš arī es esmu viena no viņām, varu apgāzt vairākus no tiem, jo esmu sastapusi mammas, kas nu nemaz neatbilst šiem priekšstatiem! Protams, nevar visu salikt vienā katliņā, un cilvēki, mammas, ģimenes un situācijas ir dažādas.
Mīts nr. 1 – Viņa ir nelaimīga
Nekas nespēj viņu tā pa īstam iepriecināt. Viņa vienmēr ir bēdīga un sliktā noskaņojumā, jo viņai taču ir bērns ar īpašām vajadzībām.
Patiesība. Ar laiku sliktās emocijas tiek pārdzīvotas, un viņa nemaz nejūtas savādāk nekā citas mammas. Arī viņas mēdz būt bēdīgas un nogurušas, vīlušās sevī, bet mamma, kas audzina bērnu ar īpašām vajadzībām, iespējams, vairāk par visiem spēj priecāties pat par mazākajām lietām. Un viņa ir laimīga, ka viņai ir šis bērniņš.
Mīts nr. 2 – Viņai bērns vienmēr ir pirmajā vietā
Viņa vienmēr bērna vajadzības un vēlmes noliek pirmajā vietā. Viņa neveido karjeru, ziedo attiecības un savus hobijus, lai tikai varētu nodoties bērna vajadzību apmierināšanai.
Patiesība. Jā, ir brīži, kad bērna vajadzības ir pirmajā vietā un tad visa ģimenes dzīve tiek pakārtota, tomēr mamma neatsakās arī no brīžiem sev, saviem hobijiem, un, ja vien ir laiks, labprāt pavada to vienatnē, ar vīru vai draudzenēm. Iespējams, viņa arī veido karjeru, iespējams, viņa izlemj kļūt par mājsaimnieci, bet tad viņa noteikti atrod veidu, kā pašrealizēties arī citās lomās.
Mīts nr. 3 – Viņa visu dara perfekti
Mamma, kas audzina bērnu ar īpašām vajadzībām, dara visu kā pēc grāmatas – baro bērnu tikai ar veselīgu ēdienu, visu dienu pavada, darbojoties ar bērnu, zina par bērna slimību vairāk nekā dakteri, nekad nenogurst un neslimo.
Patiesība. Viņa ir tāda pati mamma kā citas. Jā, iespējams, viņai ir jādara vairāk nekā citām mammām, bet arī viņa daudzas lietas dara, balstoties uz intuīciju. Arī viņa mēdz kļūdīties un pieņemt nepareizus lēmumus. Viņa dod atlaides gan sev, gan bērnam. Ir dienas, kad gan viņa, gan bērns pavada pidžamā, un viņa par to nejūtas slikti.