Četri cilvēka dzīves mērķi uz Zemes vēdiskajā skatījumā  (1)

Jēdziens kama dažreiz tiek traktēts ne visai pareizi, ar to saprotot jutekliskas baudas, kas garīgi orientētam cilvēkam nebūtu pieņemams. Protams, šaurā nozīmē kamu varētu uztvert kā juteklīgumu, taču tā augstākais saturs nozīmē mīlestību. Ne velti viens no Visaugstākā vārdiem ir Kama-devs (Mīlestības Dievs).

Kama kā viens no cilvēka eksistences mērķiem nozīmē dzīves prieku, dzīves mīlestību, apmierinājuma un laimes iegūšanu no savas esības.

Kama ir viens no Visuma likumiem, jo visi taču grib būt priecīgi un laimīgi. Kad cilvēks, tiecoties pēc kaut kā, sasniedz mērķi vai iemieso senu sapni, viņš izjūt prieku. Cerība izjust to no jauna ir pamats visam, ko viņš tādēļ dara, pat tad, ja uzdevums apzināti tiek formulēts citādi. Arī pašos smagākajos pārbaudījumos cilvēks cer uz labāko – uz to, ka arī tumsā parādīsies gaismas stariņš, bargo salu nomainīs siltums un "melno joslu nomainīs baltā".

Ja no dzīves pilnībā izņemtu kamu, cilvēks kļūtu par galīgi slimu būtni. Mēs zinām, ka gadās, kad pilnībā zaudējam prieku un cerības kaut kad to izjust. Iestājas depresija – izzūd vēlēšanās dzīvot, parādās jebkādu darbību bezjēdzības izjūtas.

Patiesas garīgās tradīcijas pastāvīgi atgādina par dzīves prieku, jo garīgā pilnveidošanās ir viena no visaugstākajām baudām, kādas vien ir iespējams izjust. Tieši tāpēc Jēzus aicināja būt priecīgiem garīgajā ceļā, ar prieku kalpot Dievam, runāja par to, ka upuris, kas ziedots cilvēku labā, atnes laimi. Citi rosinošie motīvi – lepnība vai vēlme uzskatīt sevi par pravieti – ir vienkārši muļķīgi.

Vēdisma likumi parāda arī to, kā iemācīties gūt prieku, neizjaucot harmoniju. Tam ir nepieciešama izpratne par to, kas ir artha. Arī šis jēdziens tiek traktēts dažādi. Runā, ka artha – tas ir darbs, ekonomiskā labklājība vai "darbs, kas noved pie labklājības". Tomēr tas ir vienpusīgs skaidrojums. Patiesībā "artha" nozīmē "visas labvēlīgās lietas".

Pastāv arī pretstats – anartha (t. i., "visas nelabvēlīgās lietas").

Jēdziens "visas labvēlīgās lietas" ietver visu, kas veicina mūsu panākumus pašā harmoniskākajā veidā. Cenšoties kaut ko panākt pēc harmonijas likumiem, tam izmantojot līdzekļus, kas nepārkāpj spēles likumus un nenodara kaitējumu apkārtējiem, tu pielieto arthu. Un tiek sasniegta artha – ekonomiskais uzplaukums.

Uzplaukums, kas sasniegts ar nelabvēlīgiem paņēmieniem – anartha –, ļoti būtiski izkropļo harmonijas likumus un ir nepareizs jau pēc savas būtības, jo ir uzkrāto anarthu rezultāts, tāpēc vai nu nav ilgstošs, vai arī nesniedz prieku. Cilvēks sāk uztraukties par savām bagātībām, dreb par tām vai par savu drošību vai arī sāk apskaust tos, kuri bijuši veiksmīgāki.

Artha nozīmē, pirmkārt, talantu un spēju atklāšanu. Ja mēs šajā dzīvē atklājam vismaz vienu galveno talantu, un to pieprasa sociums, tad jau esam sasnieguši arthu. Arthas princips nenozīmē, ka visiem ir jākļūst miljonāriem vai jāiegūst visas tautas slava. Darbojoties saskaņā ar savu galveno talantu un cenšoties atrast un attīstīt slēptos talantus, cilvēks iegūs tieši tik daudz, cik viņam nepieciešams, un šajā harmonijā gūs arī kamu – apmierinājumu no dzīves.

Trešais no četriem galvenajiem dzīves mērķiem ir dharma (pamatā šis jēdziens nozīmē "pienākums").

Cilvēks piedzimst ar noteiktu dzimtu, noteiktiem vecākiem, tajā vai citā valstī, un jau sākotnēji pret visu to ir saistīts ar pienākumiem. Piedzimstot noteiktā valstī, cilvēkam pret to ir noteikti pienākumi. Ja tev ir kāda profesija, tad tev ir jāizpilda profesionālā dharma. Piemēram, tu nevari būt ārsts tikai no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā – tev ir jāpalīdz vienmēr, jebkuros apstākļos.

Dharma palīdz cilvēkam iegūt arthu (ekonomisko labklājību), pie kam tai jābūt dzīvespriecīgai, cieši saistītai ar kamu. Ja tā nerada prieku un neatver arthu, tad tu neizproti savu dharmu un tev būtu jāievieš savā dzīvē nopietnas korekcijas.

Pēdējais no četriem dzīves mērķiem – mokša. Parasti tā tiek traktēta kā atbrīvošanās vai atteikšanās. Tomēr plašākā nozīmē mokša – tā ir garīgā evolūcija, kombināciju meklējumi, kas palīdzēs gūt panākumus dzīvē. Ne visai pareizi spriež tie, kuri apgalvo, ka mokša – tā ir garīgā prakse, jo būtībā prakse ir tikai instruments, kas palīdz atrast savu ceļu.

Kā mokša ir saistīta ar arthu un kamu? Garīgā evolūcija ļauj noteikt, kas ir labais (artha), bet kas – nē (anartha), un kas labāk izmantojams savai virzībai uz priekšu. Turklāt evolūcijas ceļam un praksei, kādu tu izmanto, ir jābūt priecīgiem, saskaņotiem ar kamas principiem.

Tādā veidā, visi četri galvenie dzīves mērķi ir savstarpēji saistīti, un, iztrūkstot jebkuram no tiem, cilvēks var tikt aizkavēts savas personības evolūcijas ceļā.