<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@nabsta">nibras al-riyami</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Kamēr dažādas kristīgās konfesijas šo dienu svin divas nedēļas ātrāk vai vēlāk (atkarībā no lietotā kalendāra), mūsu zemē kā Zvaigznes (Trejkungu) diena vairāk iegājies tieši 6. janvāris. Tomēr kalendāru maiņas šo datumu neļauj izmantot kā īsti ticamu datumu laika pareģošanai. Kas bija šī zvaigzne un kas – šie trīs Austrumu gudrie vai ķēniņi?

Atbildes versija ir izlasāma zvaigznēs. Trīs ķēniņi, kas devās meklēt jaunpiedzimušo Dieva dēlu (vai varbūt Sauli, kura pēc ziemas saulstāvjiem atkal atgriezusies?) varētu būt trīs spožas zvaigznes Oriona jostā. Tās seko Sīriusam – visspožākajai zvaigznei ziemas debesīs. Šīs zvaigznes iezīmē vietu, kur ziemas saulstāvju rītā aust Saule. Vienīgi šajā gada brīdī šīs četras zvaigznes izvietojas vertikāli. Savu ceļu debesjumā tās sāk tieši saulrieta brīdī. Nevienā citā naktī tās nav redzamas tik ilgi un skaidri kā Ziemas svētku naktī. Šajā pašā vietā un laikā virs horizonta parādās Jaunavas zvaigznājs. Burtiski – Saule (visdižākā visu laiku dievība, kam katra reliģija devusi savu vārdu) dzimst no Jaunavas!

Ne tikai uz Jēzus piedzimšanas vietu leģendās norāda zvaigzne: arī seno ēģiptiešu dievs Hors savai mātei dievietei Izīdai piedzima zem zvaigznes, un, ja palūkojas rūpīgi, lielajām reliģijām vispār ir daudz līdzību. Runājot par šo leģendu astronomisko pusi – acīmredzot, tā izpaužas cilvēku vēlme iemiesot principu "kā debesīs, tā uz zemes".

Gadskārtas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit