Kas notiek ar īpašo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas: izmisusi mamma vēstulē Reiram to pastāsta

Sarmītes stāstu par mīlestību ar bezgalības zīmi, par viņas īpašo Patriku atradīsi šeit, bet nu sieviete vairs nevēlas klusēt, tādēļ sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, pieprasot ministra Jāņa Reira atbildi – kā dzīvot?

Lūk, Sarmītes vēstule ministrijai:

"Labdien! Sakiet, lūdzu, kā izdzīvot ar 352 eiro? No brīža, kad bērns invalīds no dzimšanas ir sasniedzis 18 gadus?

Esmu mamma diviem bērniem, Patriks ir invalīds no dzimšanas, diagnozes: akls, nedzirdīgs, smags centrālās nervu sistēmas smadzeņu bojājums, hidrocefālija, autisms, garīga smaga atpalicība, celiakija, epilepsija, kaulu pareperēze, ķermeņa kaulu deformācija utt. Var uzskaitīt un uzskaitīt. Otrs bērns ir 3. klases skolēns.

Bērnus audzinu viena, nav iespējas papildus iet strādāt, jo Patriks ir pieskatāms 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Godprātīgi pildu savus mātes pienākumus, jo nepieņemu pat domu ievietot aprūpes iestādēs, jo tas ir mans bērns un viņš ir pelnījis dzīvot ģimenē, kur par viņu rūpējas un mīl. Rakstu raudot, jo valsts mani ir nospiedusi uz ceļiem, celiakijas pabalsts noņemts, jums šķiet, ka pēc 18 gadiem ēst vairs nevajag? Bet jūs taču ēdat, jūsu bērni ēd?! Kāpēc manam bērnam jāpaliek ar tukšu vēderu, viņš nevar aiziet un nopelnīt sev pārtikai?! Pamperiem atlaide 50 procenti. Jums noteikti nav pat nojausmas, cik tādam bērnam nepieciešami pamperi, jau tagad pērku lētākos un piepērku trūkstošos, jo jebkuram skaidrs, ka ar 90 pamperiem mēnesī ir par maz.

Un dzīvojam dzīvoklī, kur arī viss jāmaksā, par ko mēs mammas, kas cīnās par saviem bērniem, jo tādi viņi paliks uz mūžu, par ko mums jāraud, par to, ka valstij nospļauties par šādiem bērniem. Es ietu strādāt, bet šeit nav dienas centru, šeit nav valsts apmaksātu aukļu? Tad, lūdzu, apmaksājiet striķi, jo tā būs humānāk pret mani un maniem bērniem, jo es nespēju skatīties acīs meitiņai un teikt, šodien ēdīsim tikai roltonus. Jums nospļauties, ka man pēc maksājumiem makā gandrīz nepaliek nekas, jo arī šeit pašvaldība liek šķēršļus, lai būtu grūtāk dzīvot jeb pareizāk sakot izdzīvot.

Nu, lūk, saņemšu: invaliditāti + kopšanas pabalsts 352 eiro + 56.9 bērna pabalsts.

Tagad – 127 eiro ir komunālie maksājumi, 34,6 eiro – elektrība, 10 eiro – gāze, no jūlija būs pašvaldības dzīvoklim īre 1,05 eiro par kvadrātmetru, man ir 53,8 kvadrātmetri, bet pieskaitītas papildu telpas, man nezināmas. Saskaitām – 60,69 eiro un pēc pašu gribas TV + internets.

Tur nepaliek pat Patrikam, kur nu vēl meitiņai un man. Tā ir klaja ņirgāšanās par vecākiem, kas audzina, rūpējas un mīl savus savādos, īpašos bērnus, bet valsts, pašvaldības, viss, kas saistās ar valdību, mūs mīda kājām, spiežot atdot bērnus tajos "aprūpes" namos jeb piebeigšanas namos, jo viņi nav valstij izdevīgi, cenšas samest bedrēs.

Beidziet veikt reformas savām vajadzībām un pievērsiet uzmanību akūti smagām lietām un rīkojieties, jo kāpēc aprūpes nami saņem 1500-1700 eiro par vienu "klientu", bet mums, vecākiem, atmet 300 eiro! Kauna nav?"

Sarmīte uzskata, ka ir jābeidz klusēt un tupēt telpās bērnus invalīdus, lai valdība zina, ka tādi ir un ka visi nav vienādi, visiem neder viens likums, ir izņēmumi, kam diagnozes ir daudz smagākas, kam aprūpe un diētas vajadzīgas arī tad, kad ir 18 gadu un vairāk.

"Kauns par valsti, kas pēc 18 gadiem atstāj uz maksimāli minimālo, lai piebeigtu cilvēku! Beidziet ņirgāties par mums un pārskatiet un mainiet likumus, arī par pāreju no bērna invalīda uz pieaugušo statusu, neskaitāmas papīru kaudzes jāsavāc, lai komisija var piešķirt grupu, plus tiesa, kas noņem rīcībspēju, un iecelšana vēl par pagaidu aizgādni, paātrināts process notiek labākajā gadījumā trīs mēnešu laikā, šo laiku nauda uzglabājas valsts kasē. Un klāt tai netiek, līdz tiesa noņem rīcībspēju. Vienu mēnesi pašvaldība sniedza mums finansiālu atbalstu, paldies viņiem par to! Valdība, beidziet zagt un sākat strādāt tautas labā. Zinu, tas nenotiks, bet ceru un novēlu visiem smagi slimajiem komfortablu un cilvēka cienīga dzīvi!" Sarmīte dusmojas uz sistēmu, iekārtu, tomēr cerot, ka kāds sadzirdēs, kāds, tāds pats kā viņa, arī izkliegs savu sāpi. Ar ministrijas atbildi Sarmīte arī sola iepazīstināt. Gaidīsim!