Skauti un gaidas pulcēsies Ložmetējkalnā – rūdīt sevi un pieminēt strēlniekus  (2)

Ziemas sagaita ''Baltais Vilks'' risināsies Ložmetējkalnā – vietā, kur latviešu strēlnieku bataljoni cīnījās leģendārajās Ziemassvētku kaujās Pirmā pasaules kara laikā. Sagaitas mērķis ir veicināt patriotismu un piederības sajūtu valstij, izdzīvojot vēsturi interaktīvā veidā, un rūdīt jauniešu raksturu.

Jaunieši trīs dienas dzīvos ārā, gulēs armijas tipa apkurināmās teltīs, paši rūpēsies par savu sadzīvi un piedalīsies izglītojošās nodarbībās. Visu nometnes laiku dalībnieki izzinās un izaicinās sevi sešās personības attīstības jomās, kā arī piedalīsies lāpu gājienā no "Ziemassvētku kaujas muzeja" līdz Ložmetējkalnam. Vienu pasākumu programmas ciklu nodrošinās instruktori no NATO karavīru vienībām – Latvijas un ASV. Sestdien, 13. janvārī no pulksten 15 līdz 18 nometne būs atvērta arī viesiem, stāsta Krišjānis Punduris, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvis.

''Nometnes vadmotīvs šogad ir "Astoņas zvaigznes", pa vienai zvaigznei katram bataljonam! Visi kopā mēģināsim uzzināt ko vairāk par mūsu strēlnieku zvaigznāju, kā arī par mūsdienu karavīriem Latvijā. Kā allaž, pieminēsim, uzņemsim viesus un būsim kopā Ložmetējkalnā, lai piedzīvotu skautu, gaidu un strēlnieku garu,'' par nometni stāsta tās priekšnieks Nils Klints.

Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu saglabājusies kopš pirmās Latvijas valstiskās neatkarības laikiem, kad skauti devās pārgājienā uz Ziemassvētku kauju vietām, lai pieminētu latviešu strēlniekus. 2017. gadā latviešu skautismam tika atzīmēti simts gadi.

Nometne "Baltais vilks 2018" tapusi ar Nacionālo bruņoto spēku, āra dzīves izglītības centra "Pelēkais vilks" materiāltehnisko atbalstu, Latvijas skautu un gaidu brīvprātīgo vadītāju ieguldījumu, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2018. gadam valsts budžeta finansējuma un dalībnieku vecāku līdzmaksājumu.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vēlmi izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 800 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

2017. gadā latviešu skautismam tika atzīmēti simts gadi. Tas mūsdienu Latvijas teritorijā aizsākās 1917. gadā, dibinot pirmās vienības. Kustība aktīvi darbojās visā Latvijā līdz padomju okupācijai, tad tā tika aizliegta. Latviešu skautisms un gaidisms turpināja darboties trimdā, atjaunojoties Latvijas valstij, organizācija tika atjaunota 1990. gadā. Un šobrīd ir vienīgā nacionāla mēroga organizācija, kura savu darbību nodrošina uz ilgtermiņa brīvprātīga darba pamata.
Latviešu skautisma simtgade tika atzīmēt ar vēstures grāmatas "Ziemciešu cilts" izdošanu, lielo nometni "Simtgades ugunskurs", konferenci "Kas ir jauniešu vērtību formula?" un dokumentālo filmu "Arvien modri", kas tiks prezentēta šā gada 22. februārī Latvijas Televīzijā.