skola, skolēni, bērni, mobings
Foto: Shutterstock
"Īpašie" bērni – ar dažādām attīstības novirzēm – aizvien biežāk parādīsies parasto skolu klasēs. To paredz "zviedru modelis", uz kuru orientēta izglītības sistēma Latvijā. Bet vai skolas tam ir gatavas? Skolēni? Skolotāji? Ko viņi iesāks, ja viņu virzienā lidos krēsls? Un kas parastā skolā sagaida "īpašo" bērnu, ja neskaita stresu un ciešanas? "Delfi" meklēja atbildes uz šiem jautājumiem, uzrunājot gan nozares speciālistus, gan šāda bērna mammu.

"Mēs nonācām līdz reālām raganām – ar visu slotu un spicu cepurīti, brrr! Izmēģinājām visu iespējamo un neiespējamo, visos pasaules nostūros – delfīnus, zirgus, kineziologus, osteopātus, visas psiho-, nervo-, neiro-, fizio-, logo-, energo-, ergo-, fito-, homeo- variācijas, klosterus, brīnumsektu, nomainījām mājās grīdu, izmēģinājām folijas apšuvumu... Kamēr vīram bizness gāja no rokas, par Annas rehabilitāciju ik mēnesi izdevām četrciparu summas. Paldies Dievam, ka neviens neieteica: ņem kaku, sagriez gabaliņos un ēd. Es to darītu!"

Irēna – skaista, gudra, inteliģenta sieviete. Mamma 11 gadus vecajai Annai, bērnam ar ģenētiskām novirzēm. Ārsti meitenes attīstībai ir noteikuši C līmeni: ja šī līmeņa bērni iemācās nokārtoties podiņā un atsaukties uz savu vārdu, to uzskata par veiksmi. Taču Annas vecāku pūliņi nav bijuši neauglīgi – meitene runā saprotami, zina, kas viņai nepieciešams un ko nevajag, viņai ir arī savdabīga humora izjūta. Nesen viņa peldējās Rīgas jūras līča aukstajos ūdeņos – tētis un mamma no sirds priecājās par savu bezbailīgo un norūdījušos meitiņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!