"Mēs nonācām līdz reālām raganām – ar visu slotu un spicu cepurīti, brrr! Izmēģinājām visu iespējamo un neiespējamo, visos pasaules nostūros – delfīnus, zirgus, kineziologus, osteopātus, visas psiho-, nervo-, neiro-, fizio-, logo-, energo-, ergo-, fito-, homeo- variācijas, klosterus, brīnumsektu, nomainījām mājās grīdu, izmēģinājām folijas apšuvumu... Kamēr vīram bizness gāja no rokas, par Annas rehabilitāciju ik mēnesi izdevām četrciparu summas. Paldies Dievam, ka neviens neieteica: ņem kaku, sagriez gabaliņos un ēd. Es to darītu!"
Irēna – skaista, gudra, inteliģenta sieviete. Mamma 11 gadus vecajai Annai, bērnam ar ģenētiskām novirzēm. Ārsti meitenes attīstībai ir noteikuši C līmeni: ja šī līmeņa bērni iemācās nokārtoties podiņā un atsaukties uz savu vārdu, to uzskata par veiksmi. Taču Annas vecāku pūliņi nav bijuši neauglīgi – meitene runā saprotami, zina, kas viņai nepieciešams un ko nevajag, viņai ir arī savdabīga humora izjūta. Nesen viņa peldējās Rīgas jūras līča aukstajos ūdeņos – tētis un mamma no sirds priecājās par savu bezbailīgo un norūdījušos meitiņu.