Ne velti gadu mija norāda uz sākumu kaut kam jaunam – jaunam gadam, jaunām domām un jaunām apņemšanām. Tomēr nereti apņēmība iemiesojas reālā darbībā vien pirmajās janvāra dienās. Kāpēc gada sākums ir labs brīdis pārmaiņām un kas mums traucē tās realizēt ilgtermiņā, konsultē izaugsmes treneris un koučs Mārtiņš Vecvanags.
Kāpēc gada sākums ir labs brīdis pārdomām un pārmaiņām?
Nereti ikdienas rutīnā cilvēka līdzšinējā dzīve vairs nespēj sniegt gandarījumu un labsajūtu. Taču no šīs sajūtas izrauties ir grūti darba pienākumu un dažādo saistību dēļ. Gadu mija ir brīdis, kad atrodam laiku sev, lai apsēstos un pārdomātu, kā es dzīvoju un kā es gribētu dzīvot. Tas ir laiks, kad varam apzināti atskatīties uz to, kas ir sasniegts iepriekšējā gadā, un izvirzīt mērķi nākamajam.
Jaunā gadā cilvēks emocionāli ir gatavs jaunam sākumam. No vienas puses – nav starpības, kad izvirām mērķi nākamajam periodam. Tomēr vēsturiski cilvēka dzīves ritms ir sasaistīts ar kalendārā gada ciklu, tāpēc šādas pārdomas ir tikai dabiskas.
Cik ilgstošas ir jaunās apņemšanās, un kas traucē tās noturēt?
Lai izdotos jaunā gada apņemšanos īstenot ilgtermiņā, svarīgs ir cilvēka ieguldītais laiks un darbs. Ja iedomātā apņemšanās ir spontāns notikums dažas minūtes pirms pusnakts, ļoti iespējams, ka pēc labi pavadītas Vecgada nakts sev solītais būs jau aizmirsts. Jo vairāk laika veltīsim, lai izprastu sevi un savas vēlmes, jo lielāka būs arī emocionālā piesaiste mērķa realizēšanai.
Nereti jaunās apņemšanās rodas, ietekmējoties no apkārtējiem cilvēkiem. Taču bieži tas nav tas, ko patiesībā vēlamies. Spontānas apņemšanās ir nepārdomātas, un tām trūkst emocionalitātes. Šādu lēmumu iznākumus janvāra sākumā ļoti labi izjūt sporta klubi, kad pieprasījums pēc sporta zāles abonementiem ir neparasti liels. Taču klientu, kuri vēlāk atgriezīsies atkārtoti, būs pavisam nedaudz.
Vairums cilvēku ļoti labi tiek galā ar pirmajām četrām pārmaiņu nedēļām, joprojām atrodoties jauno emociju virpulī. Tomēr reizēm gaidītais rezultāts nav tik straujš, kā cerēts, – tas rosina pagurt un zaudēt ticību saviem spēkiem mērķa realizēšanai.
Būtiski pamanīt arī mazās lietas, kas norāda uz progresu, nevis koncentrēties vien uz gala rezultātu.
Jo būsi pozitīvāk domājošs, novērtējot jau padarīto, jo vieglāk būs tikt pāri grūtībām. To palīdzēs arī pareizi izvēlēta apkārtējā vide, kas sniegs atbalstu un novērtējumu pārmaiņu procesā.
Mēdz teikt, ka jauno mērķi ir svarīgi pierakstīt...
Jebkuras darbības, kas mērķi emocionāli nostiprina, ir pozitīvas. Tomēr pētījumi liecina, ka uz papīra pierakstītie mērķi īstenojas daudz biežāk nekā tie, kas tiek paturēti galvā.
Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – pierakstīta doma tiek padarīta reālāka. Formulējot mērķi uz papīra, padarām to „dzīvāku”, piedomājot pie katra tekstā uzrakstītā vārda. Tāpat svarīgi pierakstīt termiņus un mērījumus rezultātu sasniegšanai.
Noteikti palīdzēs arī mērķi vizuālā formātā redzēt ikdienā un vairākas reizes to atkārtot. Ilgstošā periodā tā var kļūt par mantru, lai atgādinātu sev par mērķi, gaidāmajiem rezultātiem un pārmaiņām.
Kā izmērīt sasniegtos rezultātus?
Visvienkāršākie ir tie mērījumi, ko varam izmērīt svarā, garumā vai naudā.
Taču personīgo labsajūtu nav iespējams nomērīt ne soļos, ne kilogramos. Šādus mērķus var mērīt pēc skalas – skaidri nodefinējot savas labsajūtas augstāko atzīmi. Tad svarīgi saprast, kur cilvēks šajā atzīmju skalā atrodas šobrīd un kas ir jādara, lai pietuvotos nodefinētajam labsajūtas desmitniekam. Tas parādīs, kā pamazām notiek virzība uz augšu pa nodefinēto skalu attiecībā pret sākuma brīdi.
Tāpat svarīgi lielos mērķus sadalīt mazākos, lai vieglāk novērotu progresu un neradītu sev vilšanās sajūtu par grūti sasniedzamo galapunktu.
Pat ja lielais mērķis netiek sasniegts uzreiz, būtiski fiksēt līdzšinējā darba ieguvumus. Tās var būt jaunas prasmes, uzlabotā labsajūta, iepazītie cilvēki vai veselīgāks dzīvesveids.
Vēlos pārmaiņas, bet nezinu kādas! Kā rīkoties?
Tas ir moments, kad cilvēks sajūt neapmierinājumu savā pašreizējā dzīvesveidā, bet nezina, ko un kā gribētu mainīt.
Šādā situācijā viens no variantiem ir izmantot personīgās attīstības trenera jeb kouča pakalpojumus, kas varētu palīdzēt precizēt dzīves misiju, vērtības un mērķus. Konsultāciju procesā svarīgākais ir atrast to, ko cilvēks savā dzīvē vēlētos redzēt citādi, un veidot plānu, kā to sasniegt.
Otrs ceļš – atrast personiskās izaugsmes seminārus. Tajos tiek definēta struktūra, kā strādāt ar saviem mērķiem un kā tos sasniegt.