Pamazām laiks iegriežas uz gaišo pusi. Gaisā var mēģināt noķert svaigas vēsmas... Tomēr priekšā vēl divi ziemas mēneši, kuros mūs, visticamāk, vairākkārt testēs gan laikapstākļi, gan arī dažādi vīrusi pārbaudīs mūsu imunitātes elastību. Tāpēc svarīgi padomāt, kā pēc iespējas labāk sagatavoties gaidāmajam periodam un pavasari sagaidīt ar svaigiem spēkiem. Viens no paņēmieniem, kā uzveikt tumsu un stiprināt savu garu un arī fizisko ķermeni, ir sensenā latviešu metode – kārtīga pirts diena.
Ko iesākt, ja kaut kas jau ir "pieķēries"? Vai tādā gadījumā no pēršanās jāatsakās?
Ja pašsajūta nav pārāk laba, lēmumu, iet vai neiet pirtī, pieņem katrs pats, izvērtējot savas iespējas. To var izdarīt arī pēc sarunas ar savu pirtnieku, vadoties no viņa ieteikumiem, variējot ar pirts temperatūrām un kontrastiem, kā arī pirtī izmantojot īpašus, imunitāti stiprinošus augus un tējās. Savukārt sāls procedūra palīdzēs attīrīt elpceļus, izvadīt no tiem toksīnus, dezinficēt gļotādas.
Pirtī noteikti iet nevajadzētu, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un / vai sācies kāds iekaisuma process! Citos gadījumos pirts rituāls nāks tikai par labu.
Ir pazīstami dažādi pirts rituāli, katram pirtniekam tie ir savi un atstrādāti līdz beidzamajam prasmīgi žāvēto ziedu smaržu vilnim.
Noskaņošanos pēršanās procesam sāku ar nelielu ugunsrituālu – veltījumu Uguns dievam. Ja laikapstākļi atļauj, labāk, protams, ir brīvā dabā, taču var arī telpā – tad netiek kurināts ugunskurs, bet izmantotas oglītes no pirts krāsns, sveces. Visi pirtī gājēji (ja tā ir kāda kompānija) tiek aicināti sasēsties aplī, saskaņā ar debespusēm novietotas četras sveces un vidū – māla vai metāla trauks. Ja rituālu notur telpā, tad trauks jānovieto uz kāda paliktņa, lai nesabojā grīdas segumu, taču var iztikt arī tikai ar svecēm – tad ogles neizmanto. Māla traukā lieku kvēlojošas oglītes no pirts krāsniņas.
Simboliskajai ugunij (oglītēm) veicam ziedojumu – nelielus rudzu maizītes gabaliņus, dažus pilienus avota ūdens, dažādus kaltētus ziedus (var piedāvāt dažādus variantus, lai katrs dalībnieks izvēlas savu, vai arī pirms tam sagatavot dažādu ziedu maisījumu), kādu medus lāsīti, smalku dzintaru vai dzintara pulveri (dārgāko, kas mūsu tautai pieejams). Ziedojot izsakām novēlējumu: "Dedzi gaiši, Uguntiņa!"
Rituāla laikā kūpinu pašas gatavotu vīraku no vībotnītes, salvijas, vērmeles, kumelītes, pīlādža lapām, kadiķa vai citiem latviešu spēka un aizsardzības augiem.
Visi minētie elementi ir iepriekš sagatavoti atkarībā no dalībnieku skaita, un ziedojumu veic katrs dalībnieks. Oglītes no trauka pēc procesa beigām atdodu pirts krāsniņai ar vārdiem "Lai top!" – pateicībā par Uguns dāvāto gaišumu un siltuma enerģiju.
Turpinājumā ņemu palielu trauku (metāla spaini vai bļodu) ar aukstu ūdeni un pirms tam krāsnī sakarsētus trīs nelielus akmeņus no pirts akmeņu krāvuma. Akmeņus ar knaiblēm (jo tie ir karsti) ievietoju ūdenī, un aicinu klātesošos ieklausīties skaņā. Šo rituālu var veltīt Ūdens dievam.
Katrs akmens, atkarībā no izmēra un karstuma pakāpes, var izdalīt skaņu 10–15 min. To var izmantot kā savdabīgu meditāciju, noskaņošanos savu vēlmju formulēšanai un izteikšanai pirts Gariņam. Ūdens procesa laikā izmaina savu enerģiju, kļūst atjaunots, ozonēts, svēts. Pēc tam akmeņus lieku atpakaļ pirtī uz krāsns, bet ūdeni izmantoju gara mešanai.
Šādā veidā pirtsmīļus var pievērst gaidāmajam pirts procesam, apvienojot pulciņu, ja dalībnieki ir vairāki: atbrīvot no ikdienas steigas, liekot aizdomāties katram par nolūku, ar kādu viņš ir atnācis uz pirti...
Jāpiebilst, ka šis noskaņošanās rituāls (un arī turpmākais process) var tikt papildināts ar citiem atbilstošiem elementiem. Ja pirts apmeklējumam ir kāds īpašs mērķis – piemēram, dzimšanas dienas ballīte vai radu saiets, ģimenes sestdienas pirtiņa vai cits, tikai tev vien zināms nolūks, par to iepriekš būtu vēlams informēt pirtnieku, lai viņš piemeklētu procedūru tieši šim formātam.
Lai top, Gaismā un Mīlestībā!